Mācītāju retrīts. Jaunās paaudzes stratēģiskā redzējuma atjauninājums
“Tāpēc, atstājuši Kristus mācības sākumu, dosimies pretim pilnībai" (Ebrejiem 6:1).
Mēs lieliski pavadījām laiku trīs dienas pagājušās nedēļas nogalē.
Šīs sanāksmes galvenā nozīme - JP bagātā garīgā mantojuma nodošana mūsu Kustības cienīgajiem turpinātājiem.
Mūsu milzīgās garīgās ģimenes cienījamajiem dēliem un meitām.
Mums vienkārši nav tiesību pazust mūsdienu informatīvajā telpā. Ienirt liberālajā reliģiskajā purvā. Atkrist no žēlastības un palikt bez Kristus.
Pieredze Šveicē kārtējo reizi apliecināja, ka JP atklāsmes un stratēģija ir spēcīgs instruments mūsu sabiedrības pārveidošanai un reformēšanai.
Šaura specializācija ir veiksmes noslēpums un attīstības virzītājspēks.
Līderības attīstība ir atkarīga no mērķauditorijas.
Un bezgalīgi motivējoši ziņojumi auditorijai, kas nav mērķauditorija, ir ilūzija un reliģiska manipulācija.
Mans sapnis ir redzēt struktūru un kārtību kristiešu kopienā no Dieva Valstības perspektīvas. Un tas prasa nosacījumus.
Izglītotība, šaura specializācija un mērķauditorija.
Profesionālu grupu izveide draudzes telpās.
Ir nepieciešams izveidot profesionālu savas draudzes portretu. Mums ir jāzina, kādas dāvanas Dievs mums ir sagādājis. Un saprotiet, ka tieši šīs dāvanas un talanti ir mūsu kalpošanas pamats. Mēs nepārlēksim paši sev pāri.
Kādas ir dāvanas, tāda arī mūsu kalpošana.
Ārpus ierastajām mājas grupām, ielu evaņģēlistiem un uzticības personām, ārpus tipiskām draudzes struktūrām, mums ir jāiet tālāk par baznīcas sienām, lai patiesi kļūtu par zemes sāli un pasaules gaismu.
Terminoloģija ir pilnīgi nepopulāra mūsdienu draudzē, kuras tipiskā problēma ir mērķauditorijas trūkums.
Kā reiz teica Pāvils, es nevarēju ar jums runāt kā ar pieaugušajiem, jo es nokļuvu reliģiskā bērnudārzā, ko sauc par Korintas draudzi.
Mēs sludinām gudrību starp pilnīgajiem, kuru maņas parasti ir noregulētas, lai atšķirtu labo un ļauno.
Tieši šādā formātā retrīts notika no sākuma līdz pašām beigām.
Turklāt nācās pieskarties tēmai, kas bērniem pavisam nepopulāra, taču garīgi nobriedušajiem ir ārkārtīgi aktuāla.
Vai Dieva Vārdā ir kaut kas tāds kā “tie, kas iepriekš nolemti glābšanai vai tie, kas ir nolemti pazudināšanai”?
Kāpēc daži ir atvērti un pieņem pestīšanas vēsti, bet citi kategoriski un agresīvi iebilst pret to?
"Ja mūsu evaņģēlijs ir aizsegts, tad tas ir aizsegts tiem, kas pazūd, kuriem šīs pasaules dievs ir apstulbojis neticīgo sirdi, ka tiem nespīd Kristus godības evaņģēlija gaišums, kas ir Dieva attēls" (2.Korintiešiem 4:3-4).
Un kāpēc Kristus pavēlēja mācekļiem netērēt laiku ar nolemtajiem, bet vienkārši nokratīt to putekļus no savām kājām?
"Jo ir neiespējami tos, kas reiz apgaismoti un baudījuši Dieva dāvanas, un kļuvuši Svētā Gara dalībnieki, un baudījuši labo Dieva vārdu un nākamā laika spēkus, un krituši, atkal vest pie atgriešanās, jo tie sev Dieva Dēlu sit krustā un liek smieklā" (Ebrejiem 6:4-6).
Esmu pārliecināts, ka šajās dienās Tas Kungs satricināja sanākušo prātus un sirdis.
Veica mūsu draudžu pastorālā un vadošā personāla auditu un pārstartēšanu.
Nu, un nākamā tikšanās novembrī, kad atkal pulcēsimies kopā, lai atzīmētu Kustības Jaunā paaudze 34. gadadienu.
Komentāri
Ierakstīt komentāru