Vēstule Romiešiem jeb Jaungada ziņojums no Romas. Pirmā daļa. Tūristi vai svētceļnieki

Kārtējo reizi pēc likteņa gribas nonācām šeit – Itālijas galvaspilsētā. Romas pilsēta.

Pats nosaukums, man šķiet, rosina visu nevienaldzīgo un domājošo cilvēku apziņu. Ne vienkārši galvaspilsēta Itālijai, vienai no Eiropas valstīm, līdzās Briselei vai Varšavai.

Šeit krustojās dažādu impēriju vēsturiskie ceļi. Šeit arī norisinājušies daudzi ilgstoši kari, kā reliģiski, tā arī politiski.

Dažādu iekaroto tautu pagānisms Romas impērijas laikā veidoja filozofijas un pasaules uzskatu pamatu. Un tad pēkšņi – spēcīga apustuliskās kristietības atdzimšana, pret kuru uzreiz pacēlās reliģiski politiska konfrontācija.

Demonstratīvas nāvessoda izpildes un uzvedumi, pulcējot tūkstošiem cilvēku Kolizejā. Ak, kā gan šeit viss ir sajaukts un cieši savīts.

Un lūk, tie ir mūsu priekšā – šīs grandiozā, dramatiskā stāsta mēmie liecinieki. Šodien esam tikai tūristi. Un varbūt daļēji arī svētceļnieki.

Vēsture visu atceras un rūpīgi glabā. Gars pamirst, kad tikai iedomājies, kādu cenu maksāja viņi, mūsu priekšgājēju tēvi. Tāda neticama pateicība dzimst sirdī par viņu veltīšanos, uzticamību un drosmi.

Neviļus prātā nāk vieta no apustuļa Pāvila vēstules, kurš bija ne tikai liecinieks, bet arī tiešs šo notikumu dalībnieks.

Viņš arī pateicas tiem

“kas ar ticību valstis ir uzvarējuši, taisnus darbus darījuši, apsolījumus saņēmuši, lauvu rīkles aizbāzuši,

uguns spēku nodzēsuši, zobena asmenim izbēguši, pārvarējuši nespēku, karā stipri kļuvuši, svešus kara pulkus piespieduši bēgt.

Sievas savus mirušos atguvušas ar augšāmcelšanos. Bet citi tika mocīti, nepieņemdami atsvabināšanu, lai iegūtu augšāmcelšanos.

Citi izcietuši izsmieklu un pātagu sitienus, pat arī važas un cietumu. Viņi tika akmeņiem nomētāti, pārbaudīti, sazāģēti, mira no zobena, staigāja apkārt aitu ādās, kazu ādās, trūkumu ciezdami, spaidīti, mocīti;

Tie, kuru pasaule nebija cienīga, maldījās pa tuksnešiem un kalniem un alām un zemes aizām.

Un šie visi, lai gan ticības dēļ viņi ir saņēmuši liecību, nesaņēma apsolīto, tāpēc ka Dievs mums kaut ko labāku bija paredzējis, lai viņi bez mums nesasniegtu pilnību" (Ebr. 11:33-40).

Ak, cik mūsu šodienas racionālajai izpratnei tas viss nav vienkārši. Kungs, palīdzi mums saprast, ka īstā kristietība ir daudz dziļāka un nopietnāka.

Lai Dievs mums dod kādu dienu to godu, kopā ar viņiem sasniegt pilnību. Laikam tajā arī ir saikne starp paaudzēm. Mēs ieejam citu darbā, lai vēlāk kāds ienāktu mūsu darbā.

Šodien šeit jūtos daudz vairāk kā svētceļnieks, nekā tūrists. Ko es novēlu arī visiem jums šajā aizejošā gada pēdējā dienā.

Draugi, vēlreiz sveicu jūs Jaunajā Gadā!!!
Veselību, laimi, gudrību, dziļas atklāsmes un lielisku noskaņojumu!!!
Gaidiet svaigas ziņas nākamajā gadā.

Komentāri

Populāras ziņas