Zeme un cilvēki. Autorprogramma

Zeme un cilvēki, un starp tiem dziļa iekšēja saikne. Svētīgs ir cilvēks, kurš to notvēris, izpratis un atradis savu vietu zem saules.

Taču tas, kurš nesaprot šo saikni un neizprot, turpinās klīst, emigrēt, pārvietoties. Cilvēki bez saknēm, sausa zāle, kas dzīvo svešā zemē, nekad nebūs laimīgi.

Katrai tautai ir sava zeme, tās robežas, savas dzīves robežas. Tas ir mūžīgais Dieva plāns un griba. Tas, ko apustulis Pāvils reiz teica tik skaidri un konkrēti.

"Viņš licis visām tautām celties no vienām asinīm un dzīvot pa visu zemes virsu un nospraudis noteiktus laikus un robežas, kur tiem dzīvot, lai tie meklētu Dievu, vai tie Viņu varētu nojaust un atrast, jebšu Viņš nav tālu nevienam no mums.

Jo Viņā mēs dzīvojam un rosāmies, un esam, kā arī daži jūsu dziesminieki sacījuši: mēs arī esam Viņa cilts" (Apustuļu darbi 17:26–28).

Zeme ir mantojums. Cilvēki, tautas vai nācijas ir mantinieki. Mantinieki var būt svētīti tikai viņu mantojuma teritorijā.

Tikpat lielā mērā tautas var būt svētīgas, brīvas un pašpietiekamas tikai sava mantojuma teritorijā, tās zemes teritorijā, kuru Dievs tām ir piešķīris.

Vai mums tas patīk vai nē, bet Tas Kungs iedala tautām to mantojumu. Viņu daudzveidības, attīstības un labklājības dēļ.

Kamēr jaunākais dēls atradās Tēva namā, viņš tika svētīts, apgādāts un aizsargāts. Tiklīdz viņš nonāca svešā zemē, tālu aiz mantojuma robežām, nabadzība viņu noveda pie cūku siles.

Šis pamatprincips darbojas kā personiskā līmenī, tā arī nacionālajā līmenī.

Dzīve svešā zemē ir trimdas, vergu un viesstrādnieku liktenis. Sveša zeme gan tautai, gan atsevišķam cilvēkam, ir verdzības nams, no kurienes Dievs Tas Kungs vēlas mūs izvest.

Svešā zemē jūs nekad nekļūsiet par pilntiesīgu cilvēku.

Reiz ne tauta - tāds ir trimdas vergu statuss un liktenis. Tas bija Izraēlas liktenis 430 gadu laikā Ēģiptē. Ne karoga, ne Tēvzemes, ne valsts.

Bet, lūk, Tas Kungs sūtīja Mozu pie viņiem. Mans jautājums - kāda bija galvenā atklāsme Iziešanas laikā?

Galvenā atklāsme bija ietverta tajā, ka Dievs sagatavojis apsolīto zemi Savai tautai. Tagad jūs neesat vergi, tagad jūs esat mantinieki. Tagad jums ir likumīgs mantojums. Tagad jums ir Dzimtene un Tēvzeme.

Īsāk sakot, programma šoreiz izrādījās atbilstošāka un aktuālāka nekā jebkad iepriekš. Mēs atkal runājām par savu zemi, par savu valsti, par mūsu tautu un valdību. Atklāti, objektīvi un maksimāli atklāti.

Arnolds Babris burtiski šokēja klausītājus ar savu lūgšanu un principiālu pilsonisko nostāju.

Es ļoti iesaku noskatīties šo programmu (Krievu valodā):

Iespējas ziedojumiem