Drīz!!! Aprīļa ceturtās svētdienas dievkalpojums. Kārtējā Autorprogramma

Dārgie draugi, gatavojieties!!! Tas būs kaut kas neparasts. Tas koncentrēsies uz Latvijas vēsturi. No kā šeit viss sākās un par ko pārvērties. Ir vērtīgi zināt savas saknes.

Kā saka gudrie - kas nezina savu pagātni, diez vai ieies savā svētīgajā nākotnē.

Starp citu, mēs runāsim par Latvijas konstitūciju, kuru tieši pirms simts gadiem parakstīja pirmais Latvijas prezidents Jānis Čakste.  

Saskaņā ar šo vēsturisko dokumentu, neskatoties uz visām likteņa peripetijām, tauta tika pasludināta par četru Latvijas zemes reģionu likumīgo mantinieci un līdz ar to arī par savas valsts saimnieku.

Es domāju, ka reizēm ir nepieciešams ne tikai ieskatīties savas tautas vēsturē, bet arī principā to izpētīt. Tieši tam arī tiks veltīta svētdienas programma Zeme un cilvēki.

"Dievs, kas radījis pasauli un visu, kas tanī, būdams debess un zemes Kungs, nemājo rokām celtos tempļos. Un Viņu neapkalpo cilvēku rokas, it kā Viņam kā vajadzētu: Viņš pats dod visiem dzīvību, elpu un visu; 

Viņš licis visām tautām celties no vienām asinīm un dzīvot pa visu zemes virsu un nospraudis noteiktus laikus un robežas, kur tiem dzīvot, lai tie meklētu Dievu, vai tie Viņu varētu nojaust un atrast, jebšu Viņš nav tālu nevienam no mums. Jo Viņā mēs dzīvojam un rosāmies, un esam, kā arī daži jūsu dziesminieki sacījuši: mēs arī esam Viņa cilts" (Apustuļu darbi 17:24–28).

Katrai tautai pieder sava zeme, savas robežas, savas mājvietas robežas. Tas ir mūžīgais Dieva plāns un griba. Zeme ir mantojums. Cilvēki, tautas vai nācijas ir mantinieki.

Mantiniekus var svētīt tikai viņu mantojuma teritorijā. Tikpat lielā mērā nācijas var būt svētītas, brīvas un pašpietiekamas tikai savā mantojuma teritorijā, tās zemes teritorijā, kuru Dievs tām ir piešķīris.

Šis pamatprincips darbojas kā personiskā līmenī, tā arī valsts līmenī. Dzīve svešā zemē ir trimdas, vergu un viesstrādnieku liktenis.

Sveša zeme kā tautai, tā arī atsevišķam cilvēkam, ir verdzības nams, no kurienes Dievs Tas Kungs vēlas mūs izvest.

Man ir jautājums - kāda, jūsuprāt, ir galvenā atklāsme, ko Tas Kungs deva savai tautai pēc 430 gadiem svešā zemē? Ne karoga, ne Tēvzemes,  nogriezti no savām saknēm, izkaltusi zāle. Kādreiz NE TAUTA - tāds ir trimdas vergu statuss un liktenis.

Kāda bija galvenā atklāsme Iziešanas laikā?

Galvenā atklāsme bija ietverta tajā, ka Dievs sagatavojis savai tautai apsolīto zemi.

Tagad jūs neesat vergi, tagad jūs esat likumīgie mantinieki un jums ir likumīgs mantojums.

Apkopojot to visu divos vārdos - ZEME UN CILVĒKI.

Tieši tas tiks apspriests nākamās svētdienas programmā.

Nepalaidiet garām! Atlikušas tikai dažas dienas.

Iespējas ziedojumiem