Kādu evaņģēliju mēs sludinām?

 

Kad mēs lasām Evaņģēliju bez aizspriedumiem un objektīvi, bez ierastajām rozā brillēm, neakcentējot vērību uz atsevišķām epizodēm, mums atklājas pavisam cita aina.

Izzināšanas pilnību, diemžēl, mums joprojām traucē vakardienas stereotipi, zelta panti vai ierastās Evaņģēlija vietas.

Kā jūs domājat, cik procentu no Evaņģēlija satura kristīgie kalpotāji ir izmantojuši mūsdienu draudzēs pēdējo 15-20 gadu laikā? Protams, nav vērts pat runāt par simts procentiem.

Un tomēr mēs pacentīsimies atbildēt paši sev. Piecdesmit? Divdesmit pieci? Vai 0,5? Ne gluži patīkami, apslēpti, āķīgi jautājumi, kas reiz nonāks virspusē.

Ja apkopo visus gadu gaitā citētos fragmentus, cik lappusēs ietilptu mūsu personīgais Evaņģēlijs? Retušēts, saīsināts un vienkāršots līdz galējībai. Uz divām? Trim? Piecām? Jā, pat lielā treknā šriftā. Es nezinu...

Tomēr ir par ko padomāt.

Vienkārši ātri ieskatoties daudzo līderu un mācītāju sanāksmju tematikā ; konferenču nosaukumus un nākamo gadu iezīmējumus, daudzu tūkstošu svētdienas sprediķu tēmas, var pamanīt dīvainu iezīmi. Tas ir tāpat kā tās pašas nebeidzamās sērijas. Ar tiem pašiem varoņiem un antivaroņiem. Ar katru jauno sezonu mainās tikai apģērba kods un dekorācijas, bet būtība paliek nemainīga.

It kā pa to pašu riņķi. Vai tiešām Evaņģēlijā nav nekā cita?

Dodot priekšroku pazīstamajam saīsinātajam Atmodas Evaņģēlijam, mēs izvairāmies no nepazīstamā, pilnīgā Evaņģēlija. Apskaidrības un reformācijas Evaņģēlija. Pat vairāk, apejam šo pieredzi un pat uzliekam tam tabu.

Mēs stingri revizējam mūsu Skolotāju. Kaut ko vienu pieņemot un ko citu noraidot.

Mēs atzīstam Viņa mīlestību pret tautu. Tomēr mēs pilnībā noraidām Viņa principiālo, kritisko nostāju attiecībā uz sapuvušo, reliģisko, farizejisko mafiju, kuru Viņš atklāti un publiski atmaskoja. Bēdas jums, aklie vadoņi...

Ak, jā, protams, tas neattiecas uz mums. Mēs esam tikai par mīlestību un toleranci...

Mēs atzīstam Viņa žēlsirdību pret izsalkušajiem, kurus Viņš pabaroja ar piecām maizēm un zivīm, taču kategoriski noraidām Tempļa attīrīšanas un Dievišķo standartu atjaunošanas pieredzi tajā.

Mēs tik viegli pieņemam doktrīnu par brālību, garīgo vienotību, dažādu alianšu un savienību sistēmu, bet kategoriski noraidām Jēzus Kristus pieredzi bezkompromisa reliģiskās un politiskās konfrontācijas jomā.

«Tai pašā brīdī pienāca daži farizeji un sacīja Viņam: Izej un aizceļo no šejienes, jo Hērods grib Tevi nonāvēt.

Bet Viņš tiem sacīja: «Ejiet, sakiet šai lapsai: redzi, Es izdzenu ļaunos garus un dziedinu slimos šodien un rīt, bet parīt Es būšu galā» (Lūkas 13:31-32).

Lūk tā Viņš runāja ar politiskās varas pārstāvjiem, kuri mīdīja Dieva svētumus. Viņš nekad negāja uz kompromisiem un nezemojās to priekšā.

«Nedomājiet, ka Es esmu nācis mieru atnest virs zemes; Es neesmu nācis atnest mieru, bet zoben» (Mateja 10:34).

Vienotība Dieva atklāsmju teritorijā, bet zobens un šķelšanās propagandas un naidīgas ideoloģijas jomā.

Tās ir fundamentālās, nesatricināmās evaņģēlija atklāsmes.

Bet... šis sižets atkal nav no mūsu sērijām. Mums taču ir jālūdz par priekšniekiem un viņus jāsvētī. Lai dzīvo vienotība un mīlestība. Miers, darbs un kožļene.

Ak, cik daudz laika mēs veltām, lai visiem paskaidrotu un pierādītu sev, ka tas neattiecas uz mums. Tabu pār šo pieredzi. Dažreiz mēs pat jūtamies neērti par savu Skolotāju. Un ne tikai par Viņu, bet arī par tiem mācekļiem, kuri iet šo ceļu.

Par maz, ka šeit Atmodas Evaņģēlija kalpotāji nonāk smagā konfliktā ar Dieva Valstības Evaņģēlija kalpotājiem.

Šķiet, ka tas ir tas pats Evaņģēlijs. Un ar ko vēl tur dalīties?

Tomēr pirmās kategorijas pārstāvji melnajā sarakstā iekļauj otrās kategorijas pārstāvjus, demonizējot un pakļaujot viņus reliģiskām sankcijām.

Atzīstot doktrīnas sākumu, viņi noliedz nobriedušās draudzes pilnību, par kuru Jēzus teica, ko tā uz zemes saistītais, tas būs saistīts debesīs. Un viss, ko tā atraisīs uz zemes, tiks atraisīts arī debesīs.

Un atkal Evaņģēlija pārskatīšana.

Mēs vairāk pielāgojamies apstākļiem, tā vietā, lai līdzīgi Jēzum Kristum, pārvaldītu tos un pārveidotu atbilstoši Dieva gribai. Mēs ejam pa pazīstamām un iestaigātām takām, laikā, kad apkārt joprojām ir tik daudz neatrisinātu noslēpumu.

Tātad, Atmodas vai Dieva Valstības Evaņģēlijs? Ko mēs sludinām šodien?

Tieši tam bija veltīts mūsu pēdējais raidījums. Liels paldies Jeļenai Ņikitskai, Andreasam Vibem, Arnoldam Babrim un visiem pārējiem šīs programmas dalībniekiem.

Iespējas ziedojumiem