Dziedināšanas dievkalpojums 21.02.21.

 

«Zaglim nav tik liels negods, kad viņš zog, lai apmierinātu savu izsalkumu, kad viņš cieš badu, jo pienākts un satverts viņš nozagto septiņkārtīgi atlīdzinās un izlietos šim nolūkam visu sava nama padomu» (Salamana Pam. 6:30-31).

Šogad mēs nolēmām atdzīvināt mūsu labās tradīcijas. Četras upes.

Mēneša pirmā svētdiena notiek dievkalpojums, kas veltīts ģimenes tēmai.

Otrās svētdienas dievkalpojums ir finanšu upe. Dievkalpojums, kurā mēs izskatam mūsdienu attieksmi pret naudu - parādiem, peļņu, nodokļiem un desmito tiesu.

Trešajā mēneša svētdienā, kā šodien, ir harizmātiskā kalpošana, kurā mēs praktizējam Svētā Gara dāvanas.  Galvenais vektors ir dziedināšana. Pirmkārt cilvēka domāšanas pārveidošana, un tikai pēc tam fiziskā dziedināšana.

Mūsu ceturtajā svētdienā ir evaņģelizācijas dievkalpojums. Šai reizē mēs motivējam cilvēkus uzaicināt neglabātos. Liecināt par Dieva brīnumiem un godību. Evaņģelizēt nozīmē iemantot cilvēkus Dieva Valstībai.

Šīs svētdienas dievkalpojums izvērtās neparasts un kontrastējošs. Tomēr pats galvenais - svaidīts un stratēģisks. Divreiz nācās uzvilkt maskas, jo mūs apciemoja «viesi».

Kungs kategoriski ir pret mūsu nepilnvērtību un invaliditāti. Ja ir acis, tām ir jāredz. Ja ir ausis, tām ir jādzird.

Taču Tas Kungs Dievs nevienam neļāva pārtraukt svētkus, kurus Viņš bija ieplānojis.

Īsāk sakot, dziedināšanas kalpošana notika tieši tajā gultnē, kādu Viņš pats bija paredzējis. Katram no mums ir liecība par to, kā Tas Kungs mūs dziedināja, glāba un saglabāja līdz šai dienai.

Galvenais vēstījums bija praktisks un apskaidrojošs. Mēs dzīvojam ticībā. Bet, kas tas? Ļoti bieži Tas Kungs uzdod mums ne pārāk patīkamus jautājumus.  Bet vai mēs esam gatavi atbildēt uz tiem tikpat bieži un godīgi?

«Kurlie, klausaities! Aklie, skataities un ieraugait! Kas ir tik akls kā Mans kalps un tik kurls kā Mans vēstnesis, ko Es sūtu? Kas ir tik akls kā Mans uzticamais, tik akls kā Tā Kunga kalps! Tu esi daudz redzējis, bet neesi to ievērojis; ar vaļējām ausīm tu neesi dzirdējis.

Tas Kungs gan gribēja Savas taisnības dēļ viņiem bauslību pārveidot par lielu un diženu, bet viņi tomēr ir nospiesta, noplicināta un izlaupīta tauta, kas sagūstīta novietota alās un ieslodzīta cietumos; tie ir kļuvuši citiem par laupījumu, un nav neviena, kas teiktu: atsvabini tos!

Kas jūsu starpā tam vēl piegriež vērību, kas to ievēro un mācās no tā nākotnei?» (Jesajas 42:18–23)

Šī dievkalpojuma laikā tika izteikta atbilde, kas patiesībā ir Dieva ticība. Dievkalpojuma laikā šī tēze vairākkārt parādījās uz ekrāniem.

Revanšs kurš atgriež visus zaudējumus.

Man jāsaka, ka tā bija svētnīcas pieredze. Tas, kurš to izprot, sapratīs, par ko ir runa.

Dziedināšana nav tikai roku uzlikšana.  Ticība rituālam dzīvē neko neizmainīs. Dziedināšana, tā pirmkārt, ir zemapziņas aktivizēšana un pārveidošana. Līdz laikam, kad sāks strādāt iekšējā imunitāte, pretestība, protests, revanšs, mūsu dzīvēs maz kas var mainīties.

Ticība, kurā nav protesta un pretestības, ticība, kurā nav revanša, ir izkropļota, mirusi ticība, kas nekad neiespaidos To Kungu.

Kā to saprast? Aplaupīti, izpostīti, sēdoši kaut kur pazemē, klusi un mierīgi.  Un neviens neprotestē. Neviens neprasa izmaiņas??? Šeit ticības nav. Šeit ir smirdoša reliģija, kas sanikno un sadusmo Kungu. Sauciet to, kā vien vēlaties, bet tas Kungu neiespaido.

Bet ticība, kas saka  ziemeļiem «atdod» un  dienvidiem «neaizturi», ticība, kuru virza revanšs, atstāj iespaidu un rosina darboties pašu Kungu.

Ticība ir revanšs, kurš atgriež visus zaudējumus.

«Zaglim nav tik liels negods, kad viņš zog, lai apmierinātu savu izsalkumu, kad viņš cieš badu, jo pienākts un satverts viņš nozagto septiņkārtīgi atlīdzinās un izlietos šim nolūkam visu sava nama padomu» (Salamana Pam. 6: 30-31).

Es ļoti iesaku noskatīties šo dievkalpojumu.  Tas jūs bagātinās. Nenožēlosiet. (Tulkojums Latviešu valodā)

Iespējas ziedojumiem