Reportāža no Spānijas. Valensija un Kasteljona

Pēc mācītāja Alekseja Krisanova uzaicinājuma atkal viesojāmies Spānijā.

Pirmkārt, tās bija viņu draudzes piektās gadadienas svinības, otrkārt, mums bija lieliska iespēja nedaudz atvilkt elpu Vidusjūras krastā.

Samta sezona, skaists laiks un karaliski dāsna mūs uzņemošā puse.

Kopumā mēs ar Olgu šeit noturējām piecus dievkalpojumus. Turklāt gan Kasteljonā, gan Valensijā.

Viens no tiem pat notika pilsētas parkā.

Kā mums pavēstīja mācītājs Aleksandrs, viņi svētdienās šeit tiekas jau vairāk nekā gadu.

Pēc likteņa gribas bijām uz skatuves kopā ar Vitaliku. Viņa kalpošana līdzīgu Eiropas draudžu vidē uzņem apgriezienus.

Kā es sapratu, publika kopumā ir ukraiņu, turklāt kontrastējoša un daudzveidīga.

Dažādu konfesiju un draudžu pārstāvji. Kāds agrāk apmeklējis Panočko. Daži nākuši no Muntjana, daži no Sandeja.

Un dažiem pat izdevies apmeklēt dažādas Ukrainas “Jaunās paaudzes” struktūras.

Katram ir savs viedoklis, sava principiāla pozīcija – gan teoloģiska, gan politiska.

Turklāt ievainoti ģimenes locekļi un draugi, kā arī iznīcinātas baznīcas un mājas savā dzimtenē. Un tā viņi kaut kur tālajā Spānijā sapulcējušies kopā.

Cik ilgi? Tranzītā šeit vai uz pastāvīgu dzīvi?

Kalpot šādā auditorijā nav viegli. Vispārējas frāzes un standarta reliģiskie saukļi šeit nedarbojas.

Mums, kā nobriedušiem kalpotājiem, kalpošanā galvenais ir svētdarbība. Kad atnāk Svētais Gars un personīgi kalpo ikvienam.

Paldies Dievam, tā arī notika. Mēs ar Olgu bijām vienā garā vairāk nekā jebkad agrāk. 

Liels paldies, mācītāji Aleksej un Svetlana, par tik dāsnu viesmīlību. Lai Dievs jums atlīdzina tūkstoškārtīgi.

Nu ko, tagad gaidīsim Jūs novembrī uz kustības "Jaunā paaudzez" 34. gadadienas svinībām Rīgā.

Iespējas ziedojumiem

Komentāri

Ierakstīt komentāru

Populāras ziņas