Ziņojums no Cīrihes. Ceturtā daļa. Santis, Šveice. Alpu Everests

Pēc samita mēs ar Tatjanu palikām vēl pāris dienas. Būt Cīrihē un neapmeklēt kalnus nozīmē nepabūt Šveicē.

Turklāt Andreass mums piedāvāja patiesu alpu pastaigu.

Patiesībā es jau biju adaptējies kalniem.

Piedzimu un uzaugu Alma-Atā, kuru ieskauj Tjanšana grēdas, kurās mēs kāpām vairākkārt. Tomēr ar to, ko mēs  redzējām šeit, nevar salīdzināt.

Gars sastingst, un viss iekšā vibrē tik grandiozas panorāmas priekšā.

Un neviļus nāk prātā slavenais pants: “Es paceļu savas acis uz kalniem: no kurienes gan man nāks palīdzība? Mana palīdzība nāk no Tā Kunga, kas radījis debesis un zemi" (Psalms 120:1-2).

Nav brīnums, tā tas ir. Jo tuvāk debesīm, jo vairāk iedvesmas.

Man klusi rodas aizdomas, ka pat Tam Kungam šeit bija vieglāk runāt ar cilvēkiem. Ne velti Viņš aicināja Ābrahāmu, Mozu un Dāvidu uz kalnu virsotnēm.

Starp citu, Santis kalns, kurā tikko uzkāpām, ir augstākais Alpšteinas kalnu grēdā Šveices ziemeļaustrumos.

Iedomājieties, vairāk nekā divarpus kilometri.

Starp citu, labā laikā bez mākoņiem, no šejienes paveras skats uzreiz uz sešām valstīm.

Pirmkārt, tā, protams, ir Šveice. Un tad Vācija, Austrija, Lihtenšteina, Francija un Itālija.

Cik gan labi, ka palikām. Liels tev paldies, Andreas. Tādu gandarījumu sen nebijām piedzīvojuši. Sen neesam iekarojuši tādas virsotnes.

Esmu pārliecināts, ka šādā augšupejā apslēpts arī garīgas attīstības princips - no ticības uz ticību.

Loģika šeit ir vienkārša. Jo augstāki kalni, jo plašāks un globālāks horizonts.

Lūk kāpēc man vairāk patīk horizontālās, nevis vertikālās fotogrāfijas. Šeit ir vairāk nekā pietiekami daudz ievērojamu apskates vietu. Nevar visas uzreiz apiet.

Arī laiks jau beidzās. Tomēr doties projām no šejienes nemaz negribējās. Nebija iespējams atrauties. It kā būtu sagūstīti. Tāda neaptverama harmonija un skaistums.

Diena nepielūdzami tuvojās vakaram. Bija laiks atgriezties.

Dodi Dievs to visu sagremot. Gūt mācības. Izdarīt praktiskus secinājumus.

Kāpt lejā no kalniem ir daudz vieglāk un ātrāk.

Vēlreiz izsaku milzīgu pateicību jums, Andreas un Irina, par tik izcilo uzņemšanu.

Viss bija vienkārši karaliski. Esmu pārliecināts, ka tas ir pamats ilgstošai sadarbībai.

Lai Dievs jūs svētī un piepilda visas jūsu sirds vēlmes. Un lai visi jūsu liellopi vairojas bezgalīgajās ganībās.

Ar to mūsu Alpu ekspedīcija ir beigusies. Laiks sakravāt somas un doties mājup. Pēc pāris stundām būsim Rīgā. Paldies, ka bijāt ar mums.

Uz tikšanos!!!

Iespējas ziedojumie