FINISH Europe Summit. Otrā daļa. Divu kultūru sadursme

Kā jau teicu iepriekš, radās iespaids, ka mēs it kā esam savā kompānijā, tomēr ne savā vietā.

Viss bija tik paradoksāli un neviennozīmīgi.

Programmā bija viss. Gan reportāžas no vietas, gan statistika un misionāru skolu ģeogrāfija. Kā arī habi, baznīcas un līderu skolas dažādās pasaules valstīs.

Lieliska ideja. Nu, kurš gan būs pret pasaules glābšanu? Par metodēm nestrīdās. Bet, jo vairāk es to klausījos, jo vairāk radās jautājumi un ierosinājumi.

Ar ko es īsi un atklāti dalījos savas uzstāšanās laikā. Labi, ka Tatjana mani tulkoja. Viņa zina visus manus frāžu pagriezienus un specifisko retoriku.

Bet kāpēc aprēķini šeit ir vērsti tikai uz Āfrikas, Āzijas un Tuvo Austrumu reģioniem? Un kā ar mūsdienu Ameriku vai Eiropu, kas strauji degradējas? Kāpēc atmoda tikai no apakšas?

Kāpēc nesūtīt misionārus uz Kembridžas vai Oksfordas universitātēm? Kāpēc gan neatvērt centrus Holivudā, radošās elites vidū? Visi zina, kāda ietekme viņiem ir uz cilvēku apziņu.

Kā no svētdienas slavēšanas baznīcā pāriet uz dievkalpojumu līmeni brīvā dabā, laukumos un stadionos?

Pēc kā prezentēju klausītājiem fragmentu no Oratorijas 30 - Svētīgi ir cilvēki, kuru Kungs ir Dievs.

Tas bija pārsteigums. Tāds kontrasts. Tāds izrāviens.

Daudzi skatījās ar atvērtām mutēm.

Atmosfēra bija mainījusies. Varēja just patiesu svaidījumu.

Pēc tam vēlējos teikt dažus vārdus par to, ka dievkalpojums maina garīgo atmosfēru pilsētā. Bet vadītājs iznāca un saīsināja manu runu par 18 minūtēm.

Ko man atlika darīt? Izsist vēl pāris minūtes, lai prezentētu Rīgas geto muzeja projektu.

Tatjana lieliski tika galā ar uzdevumu. Nu vienkārši bravo.

Kā jau varat iedomāties, mēs neiederējāmies.

Notika tradicionālā divu kultūru sadursme. Taču mums nav jāpierod.

Šī bija neparasta JP prezentācija FINISH Europe Summit.

Iespējas ziedojumiem