Šabats Ziemupē, Baltijas jūras krastā

Pēc tik saspringtiem notikumiem nolēmām nedaudz atpūsties. Jūrmalā jau daudzkārt bijuši, izstaigājuši visu krustām šķērsām simtiem reižu.

Draugi ieteica doties uz Ziemupi, netālu no Liepājas. Paskaidroja, ka Jūrmala ir Rīgas jūras līča piekraste, bet šeit mēs būsim pašas Baltijas jūras krastā.

Pierunāt un pārliecināt nebija nepieciešams. Piekritām uzreiz. Es maz zinu par jūras lietām, tomēr, kad mēs šeit ieradāmies, atšķirība bija jūtama uzreiz.

Temperatūra ir daudz zemāka.

Mākoņi virs galvas nevis vienkārši peld, bet traucas.

Vējš, īpaši jūras krastā, brāzmains un tik spēcīgs, ka brīžiem kavēja iešanu.

Tāpēc nācās apstāties, un stāvot vērot šo fantastisko skaistumu.

Visticamāk, tieši šī iemesla dēļ laikapstākļi šeit tik ātri mainās.

Šķiet, spīd saule, un tad pēkšņi sāk līt. Vēl pirms paspēj pacelt kapuci, jau atkal ir karsts.

Veģetācija it kā tāda pati, bet, vērīgi ieskatoties, var redzēt, ka tā ir daudz bagātāka, daudzveidīgāka un blīvāka.

Taču pats svarīgākais ir relaksācija. Patiesībā ainavu maiņa ir labākais veids, kā noņemt spriedzi, ko mēs ar Olgu arī darām dažas pēdējās dienas.

Reizēm pat Rīgā pietrūka laika detalizēti un kārtīgi izrunāties par šo un to. Un šeit, lūdzu jums, tādas neierobežotas iespējas.

Iedomājieties, aiz muguras 42 gadi, gandrīz pusgadsimta, bet mums joprojām ir interesanti un jautri būt vienam ar otru. Gan romantiski, gan valdzinoši.

Neizsmeļami kopīgo interešu un tālāko programmu avoti.

Varbūt tajā arī ir laulības spēks, laimīgas un svētīgas ģimenes noslēpums.

Šabats Ziemupē paskrēja vienā mirklī.

Ir pienācis laiks doties mājās. Rīt svētdienas dievkalpojums.

Laiks diktē notikumus. Dzīve turpinās.

Paldies, ka bijāt ar mums. Līdz brīdim, kad mēs atkal tiksimies!!!