Kršištofs Zareba. Aleks Panins un Bogdans Kinzerskis. Reportāža no Varšavas
Šajās brīvdienās apmeklējām Varšavu. Šoreiz pēc mūsu drauga Kršištofa Zarebas uzaicinājuma, kurš ir draudzes mācītājs ar dīvaino nosaukumu Pusnakts.
Bet, kā viņi man paskaidroja, tam nav nekāda sakara ar mēnesi. Poļu valodā tam ir pavisam cita nozīme.
Starp citu, šī draudze ir viena no lielākajām Varšavā. Svētdienās dievkalpojumi šeit notiek trīs plūsmās, no kurām viena ir krievvalodīgajiem.
Kršištofs man piedāvāja divas kalpošanas. Poļu publikai, un slāvu.
Jāsaka, tā bija izlūkošana ar kauju.
Iepazīšanās gan doktrināli-ideoloģiska, gan emocionāla.
Kā vienmēr, mana vēstījuma pamatā bija Kristocentrisms un Teokrātiskā kārtība. Runāju par garīgo aizbildniecību nākamajai paaudzei.
Bet īpašs klusums valdīja zālē, kad es izteicu savu nostāju par notiekošajiem notikumiem Ukrainā.
Kā saprotu, ne visi ir pielāgojušies tik konktrētiem formulējumiem un principiālai analīzei, kas pie mums izskan katru dienu.
Jebkurā gadījumā dārgais Svētais Gars pareizajā laikā nodrošināja svarīgus saskarsmes un savstarpējas saprašanās punktus šajā draudzē.
Bija tik patīkami šeit satikt mūsu draugu Aleksandru Paninu. Talantīgākais mūziķis. Viņš pirmo reizi parādījās uz mūsu skatuves Oratorijas 30 laikā.
Un lūk, mēs atkal esam kopā. Pēc visa spriežot, tikšanās nepavisam nav nejauša. Tas Kungs saved mūs kopā turpmākai sadarbībai.
Starp citu, viņš solīja ierasties Rīgā uz vasaras konferenci.
Mēs to gaidīsim ar nepacietību.
Un, ejot pa vecpilsētu, mūs sagaidīja vēl kāds pārsteigums.
Iedomājieties, tik milzīgā cilvēku straumē pēkšņi mums pretī nāk Bogdans Kinzerskis. Cik pārsteidzoši bija dzirdēt - mācītāj Aleksej, mēs tikko par tevi runājām un tu parādījies.
Tik daudz labu lietu tika pateikts. Priecīgas atmiņas. Esmu pilnīgi pārliecināts, ka arī tas nav nejauši. Vienojāmies tuvākajā laikā satikties. Nu ja ne Kijevā, tad Rīgā noteikti.
Tikmēr mūsu ekskursija pa pilsētu tuvojās beigām. Iespaidu daudz.
Tik lieliskā noskaņojumā mēs beidzam vēstījumu no Varšavas un atgriežamies mājās.
Liels paldies, Kršištof Zareba, par karalisko viesmīlību. Liels paldies, Aleks un Bogdan, par draudzību, vienotību un savstarpēju sapratni.
Mēs mīlam. Mēs svētām. Un uz drīzu satikšanos!!!
P.S. Manu kalpošanu mācītāja Kršištofa Zarebas baznīcā varat redzēt šeit (Krievu valodā):
Komentāri
Ierakstīt komentāru