Miesīgie un garīgie kristieši. Viņi nekad nebūs vienā komandā. 01.03.23.

"Miesas tieksme ved nāvē, bet Gara tieksme - uz dzīvību un mieru. Jo miesas tieksme ir naidā ar Dievu: tā neklausa Dieva bauslībai, jo tā to nespēj. 

Miesas cilvēki nevar patikt Dievam" (Romiešiem 8:6-8).

Man šķiet, ka miesiskā kristietība ir daudz bīstamāka un ļaunprātīgāka nekā atklātā grēka un nelikumības propaganda.

Tādā gadījumā mums ir melnbalts attēls. Tas ir velns, bet tas ir Dievs.

Bet, kad visus sauc par kristiešu kopienu. Lasa to pašu Bībeli. Dzied tās pašas dziesmas. Svētdienās visi kopā dodas uz baznīcu.

Nu kurš gan spēs laikus pamanīt šo slēpto lipīgo slimību, ko sauc par miesīgo kristietību. Bet tā taču ir sliktāka par holēru vai mēri. Bīstamāka par vēzi vai Parkinsona slimību.

Šeit mēs nerunājam par baznīcas metožu un rituālu atšķirību. Miesiskā kristietība ir piektais velna pīlārs Dieva draudzes teritorijā.

Tā ir apzināta reliģiska agresija un apzināts naids pret Dievu. Tas ir slēptais un maskētais Antikrista gars. Tāpēc pats termins miesiskā kristietība nav sīkums. Visbīstamākās slimības sindroms, ko sauc par farizeju raugu.

Miesīgi un garīgi kristieši nekad nevar saprasties. Agri vai vēlu tie šķirsies.

"Bet jūs neesat miesā, bet Garā, tik tiešām, ka Dieva Gars mīt jūsos. Bet, ja kādam nav Kristus Gara, tas nepieder Viņam" (Romiešiem 8:9).

Miesīgie kristieši nekad nepiederēs Viņam. Un tas nozīmē katastrofu. Ceļš uz pazudināšanu. Viņam piederēs tikai garīgi mīļotie Dieva dēli un meitas.

Uzstājīgi aicinu jūs noskatīties šo apskaidrojošo un savlaicīgo vēstījumu (Tulkojums Latviešu valodā):

Iespējas ziedojumiem