Kristus Dzimšanas Svētku dievkalpojums. Divreiz dzimušais. Caur debesīm izgājušais. 25.12.22.

Laiks diktē notikumus, dzīve turpinās.

Kristus Dzimšanas Svētku notikumi iezīmēja vienas sezonas beigas un citas sākumu.

Nezinu kā jums, bet kopš kāda laika man radās kritiska attieksme pret visiem Ziemassvētku atribūtiem un rotājumiem.

Kas ir tikai viena vārda vērta, Kristus dzimšanas aina, kuras uzdevums ir fundamentāli iemūžināt Jēzu Kristu kā zīdaini,

kas nozīmē – Viņa absolūto bezpalīdzību.

It kā Viņš neko tā arī nebūtu izdarījis divus tūkstošus gadu. Tas ir tā, it kā Viņš guļ kā bezpalīdzīgs bērns Betlēmes silītē. Tāda ļauna un apslēpta antireklāma.

Kādā sakarā ir silīte, ja Viņš šodien sēž uz godības Troņa kā nāves un grēka valstības uzvarētājs?

Un kādā sakarā ir silīte, ja šodien kā Lielais Augstais Priesteris, kas izgājis cauri debesīm, Viņš stāv Debesu Tēva priekšā, aizlūdzot par katru no mums?

Kristus Dzimšanas Svētkos mums būtu jāzina ne tikai piedzimušo Mazuli. Daudz svarīgāk ir zināt, kas Viņa Personā mums tika dots no augšienes.

Kādā sakarā silīte, austrumu gudrie un klusā nakts, ja šodien Troņa priekšā, kur Viņš sēž, tūkstošiem Eņģeļu ar dārdoņu sauc: Tronī sēdošajam un Jēram - svētība, slava un gods un valstība mūžīgi mūžos?

Kādā sakarā silīte jeb Kristus dzimšanas aina, ja Viņš otro reizi jau nāk uz šo zemi, un pēc Savas Līgavas?

Rodas iespaids, ka kāds ir vitāli ieinteresēts, nu, ja ne noliegt pašu Kristus Piedzimšanas faktu, tad katrā ziņā radīt reliģisku, slēptu un aizskarošu karikatūru. Un mēs zinām, kurš.

Tāpēc mums nav tiesību tam piekrist. Tāpēc mūsu Kristus Dzimšanas Svētku dievkalpojumu tēma nedaudz atšķiras, maigi izsakoties, no daudzu mūsu brāļu atbilstošajiem dievkalpojumiem.

Par to varat pārliecināties paši, noskatoties Kristus Dzimšanas Svētku dievkalpojumu kopumā (Krievu valodā):

Iespējas ziedojumiem