Reportāža no Azerbaidžānas. Pirmā daļa. Karabaha. Galvaspilsēta Šuša

Nu lūk, beidzot atradu laiku. Piecas dienas paskrēja vienā acu mirklī. Nekad nedomāju, ka tik piesātināts būs šis laiks. Nu, bet tagad visu pēc kārtas. Pirmkārt, mēs tikām šeit uzaicināti pirmo reizi.

Pa ceļam mūs gaidīja piedzīvojumi. Diezgan nopietnas izskaidrošanās Varšavas lidostā.

Taču, pateicoties Emīlam, savu lomu nospēlēja petīcijas no vairākām Azerbaidžānas ministrijām, un vēlā vakarā mēs ieradāmies Baku.

Viesmīlība un sirsnība šeit ir neatņemamas kultūras sastāvdaļas. Emīls un Sabīna pacentās darīt visu, lai mūsu vizīte būtu neaizmirstama.

Nākamajā dienā starpkonfesionālās delegācijas sastāvā tikām uzaicināti ceļojumā uz Karabahu.

Kopā bija 70 cilvēki.Tie ir galvenie kristīgo draudžu un reliģisko apvienību vadītāji.

Es šeit satiku tik daudz draugu. Gan no vasarsvētku, gan baptistu draudzēm. Un pat no Dzīvības Vārda.

Ceļš bija garš, četras stundas. Par laimi mūsu transports bija pietiekami ērts.

Pa ceļam aiz loga paskrien garām izpostītie ciemati. Drupas un grausti. Skumjš skats. Tomēr visnepatīkamākās ir iekšējās sāpes. It kā velns kaimiņu tautas ar pierēm būtu sagrūdis kopā.

Aptumšojot politisko līderu apziņu šajā bezjēdzīgajā karā par teritorijām.

Un cieta taču cilvēki gan šajā, gan otrā pusē. Ne tikai Armēnijas iedzīvotājiem ir nepieciešama dziedināšana un atjaunošana, bet tādā pašā mērā arī Azerbaidžānas iedzīvotājiem.

Ak, Kungs, glāb mūs no galējībām. Palīdzi mums saglabāt līdzsvaru un objektīvu pašreizējo notikumu novērtējumu.

Cik es saprotu, šis cietoksnis ir kulta vieta. Gan politiski, gan ideoloģiski.

Gandrīz kā nesadzijusi vēsturiska brūce, kuru šādu akciju rīkotāji cenšas kaut kā sadziedēt.

Starp citu, šeit bija arī laicīgie korespondenti.

Viesiem no Latvijas tika uzdoti jautājumi. Viņi atbildēja.

Bet uz šīm gandrīz vertikālajām klintīm pavisam nesen norisinājās kauja par savu suverenitāti un neatkarību.

Nu gluži kā Holivudas filmas uzņemšanas laukumā.

Kas zina, varbūt tas jau notiek.

Apmēram šādi šodien izskatās Karabahas galvaspilsēta ar tik neparasto nosaukumu.

Kāds maksāja cenu, lai šodien mierīgā vidē varētu atcerēties šos varoņus un pateikties Dievam par mierīgajām debesīm virs mūsu galvām.

Lai atjaunojas mūsu pilsētas un lai top apbūvēti gadsimtiem vecie tuksneši!!!
Kungs, svētī Azerbaidžānu, svētī Armēniju un visas Kaukāza tautas!!!
Lai viņi pārkaļ dunčus arklos un lai šajās zemēs nostiprinās miers un Tava Valstība!!!