Varšavas reportāža. Trešā daļa. Laiks diktē notikumus

Svētdienas rīta dievkalpojums notika Autorprogrammas formātā.

Es līdz galam nezinu, kas ir mācītāja Antona komandas noslēpums, bet cilvēkus šeit pievilka kā ar magnētu. Zāle bija pārpildīta.

Protams, šādā atmosfērā ir viegli kalpot. Programma izdevās oriģināla un neformāla.

Dzeja, proza, muzikālas miniatūras.

Laiks diktē notikumus. Laikam ir spēks. Laiks svētī un sargā tos, kas to lolo un novērtē. Bet tos, kas to atstāj novārtā un iestieg niecībā, laiks ar nicinājumu izmet sētmalē.

Dzīves gudrība ietverta laika nozīmīguma un vērtības apzināšanā. Neatpalikt no dzīves.

Darīt pareizas lietas pareizajā laikā un vietā. Lūk, ko nozīmē būt mūsdienu cilvēkam.

Tēma aktuālāka kā jebkad. Gan personīgi, gan globāli. Divas stundas aizlidoja vienā elpas vilcienā.

Divdesmit cilvēku izgāja nožēlot grēkus. No visa bija redzams, ka vēstījums dziļi aizkustinājis viņu sirdis.

Un beigās lūdzām par Ukrainu.

Zālē nebija vienaldzīgu cilvēku.

Tas Kungs apvienoja cilvēkus vienā impulsā.

Laiks diktē notikumus. Dzīve turpinās.

Laiks diktē, un gudrais tam pakļaujas.

Laiks diktē notikumus. Likuma balss.

Bet galvenais – nepalaist garām sezonas maiņu.

Pilnā mērā šo dievkalpojumu var skatīt šeit (Krievu valodā):