Tā Kunga labvēlības Vasara. Trešā diena. Svētdienas svinīgais noslēgums
Un lūk mēs esam sasnieguši mūsu vasaras svētku finiša taisni.
Un, kā teikts Rakstos, labs saimnieks pašu labāko vienmēr pietaupa uz nobeigumu.
Un tā arī notika. Svētdienas rīta dievkalpojums izvērtās nestandarta un daudzšķautņains.
Šī sprediķa tēmu Tas Kungs man iedeva pāris nedēļas pirms konferences.
bet Dievs pagodinājis un paaugstinājis
Tēmu, kura mūsu tolerantajā laikā nav tik populāra. Īpaši, kad šīs pasaules gars jeb vienkāršāk neoliberālisms šodien iespiežas mūsdienu draudzes apziņā.
Un vēl ko ievēroju – atklāsmes no Mūžības pozīcijām vienmēr dziļi iespiežas cilvēku sirdīs.
"Tie karos ar Jēru, bet Jērs tos uzvarēs, jo Viņš ir kungu Kungs un ķēniņu Ķēniņš, un Viņa aicinātie, izredzētie un uzticīgie, kas ir līdz ar Viņu" (Atklāsmes 17:14).
Visa dēmoniskā, globālā, politiskā vara karos ar Jēru.
Un Jērs tos uzvarēs, kā arī tie, kas būs ar Viņu. Kuri ir aicināti, izredzēti un uzticīgi.
Lūk patiesais Kunga Jēzus Kristus īstās Draudzes portrets un būtība. Kopā ar Viņu būs aicinātie, izredzētie un uzticīgie. Trīs vienā. Un nevar būt viens bez otra.
Par maz būt aicinātam, lai uzvarētu. Nepietiekami pat būt izredzētam. Gala rezultātu nosaka trešais aspekts – uzticība.
Nepārstāstīšu sprediķi. Tomēr jāsaka, ka tūkstošo reizi pārliecinājos par visiem zināmo patiesību.
Kur izskan savlaicīga atklāsme, tur nemainīgi ierodas Tas Kungs, lai autoritatīvi apstiprinātu Savu vēsti.
Aicinātajiem ir jātop izvēlētiem. Un izredzētajiem ir jākļūst uzticīgiem
Vienā brīdī mēs vairs nevarējām nostāvēt kājās. Visa zāle nometās ceļos. Klātesošie dziļā nožēlā atjaunoja savas attiecības ar Viņu, apsolot Viņam savu uzticību.
Visi mācītāji un līderi ne tikai sadevās rokās, bet arī vienojās sirdīs Tā Kunga priekšā.
Katrs no mums piedzīvoja īpašu bijību un godbijību.
Un tas viss bija tik aizkustinoši un atklāti.
Pēc tam mēs veicām pēdējo svētdarbību – Svēto Vakarēdienu. Izpirkšanas upuris ir visspilgtākais pierādījums Dieva Dēla uzticībai, kurš bija paklausīgs Tēvam līdz pat nāvei un krusta nāvei.
Pieskaroties tam, Vakarēdiena laikā mūsu uzticība kļuva arvien stingrāka.
Ak, kā mēs izjutām Dieva mīlestības un žēlastības plūsmu! Ak, cik ļoti ir mainījušies mūsu ierastie stereotipi.
Ak, cik dārgi mums kļuva tie, kas bija līdzās.
Nav šaubu, ka šīs trīs dienas mūs pārveidoja ne tikai no ārpuses. Bet pats galvenais, šī vasaras konference mūs pārveidoja garīgi un no iekšpuses.
Sen nebiju juties tik apmierināts un laimīgs.
Ne sākums vainago, bet beigas. Un mums izdevās viss, no sākuma līdz beigām. Varbūt tā arī ir svētības galvenā nozīme.
Pilnā mērā svētdienas dievkalpojumu varat noskatīties šeit (Tulkojums Latviešu valodā):
Komentāri
Ierakstīt komentāru