Reportāža no Varšavas. Pirmā daļa. Uz drīzu tikšanos, Rīga. Svecināta Varšava

Kā jau iepriekš vēstījām, šo nedēļas nogali plānojam pavadīt Polijas galvaspilsētā. Labi, ka lidojums nebija agrs.

Līdz ar to pirms lidojuma vēl paspējām satikties ar Baltkrievijas komandu, kas pa ceļam uz Igauniju ielūkojās pie mums.

Paldies Dievam par šiem maršrutiem. Patiesībā "Jaunā paaudze" ir īstena kustība, nevis vien iesaldēta dogma.

Tā nu, atvadījušies no Leonīda Voroņenko komandas, devāmies ceļā. Uz Varšavu.

Lidojums bija lielisks. Ieradāmies pat nedaudz agrāk.

Karstums šeit ir tāds pats kā pie mums, gandrīz kā Āfrikā.

Antons mūs sagaidīja lidostā. Vēlāk viņš laipni sarīkoja pastaigu pa tuvāko apkārtni.

Jāsaka: kā gan tas viss man atgādināja Rīgas vecpilsētu.

Viens pret vienu, kā Doma laukums un visi tam blakus esošie tempļi. Es jau klusēju par restorāniem un kafejnīcām zem nojumes.

Bija pārsteidzoši redzēt tik daudz cilvēku. Nu, vienkārši pūļi, kas kustas dažādos virzienos.

Vecpilsētā mūs gaidīja pilnīgi negaidīti pārsteigumi.

Šīs pastaigas laikā vairākkārt nācās dzirdēt vienu un to pašu frāzi: Mācītāj Aleksej, jūs arī esat šeit?

Nu, kāds prieks jūs satikt. Nofotogāfesimies piemiņai.

Mēs esam no tādas pilsētas. Un mēs no tās.

Protams, mēs viņus visus aicinājām uz saviem dievkalpojumiem. Viens no ielu muzikantiem pat pārtrauca spēlēt, kad mūs ieraudzīja.

Mācītāj Aleksej, kāda tikšanās, jūs atceraties mani, es esmu no Baltkrievijas.
Nu kāpēc gan lai neatcerētos. Godīgi sakot, biju patīkami pārsteigts. Tātad, nedzīvojam velti pasaulē. 

Liels paldies mācītājam Antonam, kuram šeit ir milzīga kalpošana. 

Pirmais vakars pagāja vienkārši lieliski. Un rīt mēs sākam.