Reportāža no Varšavas. Otrā daļa. Svētnīcas atmosfēra

Nākamajā dienā mācītājs Antons mums parādīja konferences norises vietu. 

Un es biju šokā. Tā bija konferenču zāle vienai no Varšavas universitātēm.

Uzcelta pavisam nesen. Apstākļi šeit ir vienkārši karaliski. Grezns interjers. Ērtības katrai gaumei.

Pēc ierastajiem dzelzceļa kultūras namiem vai pārveidotajām biroju telpām, kur šādi pasākumi pēdējā laikā notikuši, patiesībā tas mums bija negaidīts pārsteigums. 

Taču bez dekoratīvā pārsteiguma mani patīkami pārsteidza arī milzīgais apmeklētāju skaits. Nu, vienkārši plūsma. Organizācija šeit ir visaugstākajā līmenī. 

Sestdienas vakara dievkalpojums noslēdza Pielūgsmes Skolu. 

Lieliska sadarbība ar vietējiem mūziķiem.

Pats vēstījums un cilvēku slāpes mūs iegremdēja svētnīcas atmosfērā. 

Vienaldzīgu cilvēku zālē nebija.

Tik blīvs svaidījums plūda. 

Lūdza, lai mācītāji un slavēšanas līderi būtu vienās atklāsmēs.

Jau sen neatceros tādu svaidījumu, kad tūkstošo reizi atzīsties Tam Kungam mīlestībā. Un tūkstoš un pirmo reizi velti sevi kalpošanai Viņam. 

Nav nekādu šaubu, ka Pielūgsmes Skolas noslēgumā Tas Kungs uzlika acīmredzamu Savas labvēlības zīmogu. 

Kā gan Tas Kungs dod labvēlību Saviem pielūdzējiem. Par to pārliecinājāmies ne tikai teorētiski. Izsaku lielu pateicību mācītājam Antonam, kurš to veica maksimāli praktiski.

Ir vērts atzīmēt, ka vakar satiktais ielu muzikants ne tikai apmeklēja dievkalpojumu, bet pat piekrita kāpt uz skatuves. 

Un liecināt, un spēlēt.

Nu un tad - kā ūdens pārrāvums, tik daudz senu paziņu un draugu nopietni ņēma apgrozībā. Viņi atcerējās, pateicās, sazinājās un svētīja. 

Tomēr mēs nedzīvojam velti. Cik daudz noiets. Cik daudz ir dzimis un radīts 33 gados. Tieši uz šīs nots beidzās Varšavas konferences pirmā diena.

Pilnā mērā šo kalpošanu varat skatīties šeit (Krievu valodā):

Rīt otrā un noslēdzošā daļa. Nepalaid garām!