Cilvēks un sabiedrība. Subjektīvais un objektīvais skatījums. 03.07.22

Vasara pilnā plaukumā. Karstums ir neticams. Un ne tikai uz ielas, bet arī priekšvēlēšanu diskusiju platformās. Arī šeit kaislības ar katru dienu uzkarst arvien vairāk.

Visiem domājošiem un gādīgiem cilvēkiem dienaskārtībā ir viens un tas pats jautājums: kas notiek mūsu sabiedrībā un kādas ir rudens prognozes?

Mēs nevaram būt neatkarīgi no sabiedrības, kurā atrodamies. Vai nu tā mūs ietekmē un veido, vai arī mēs to ietekmējam un veidojam.

Patīk mums tas vai nē, tas ir fakts. Kādu tas var kaitināt. Kāda sirdī var uzliesmot protests. Dzīvot kopā ar vilkiem nozīmē kaukt kā vilkam, un galvenais – neizcelties. Vienalga no mums šeit nekas nav atkarīgs.

Kapitulēt uzspiestajiem noteikumiem, kļūstot par propagandas upuri - tā ir viena no ceļmalām, kā vājuma pazīme.

Otra galējība ir pamest pasauli, dodoties uz klosteri. Norobežoties no visa. Kļūt par vientuļnieku: mana būda atrodas malā, es neko nezinu.

Lai arī kā tas grieztu mūsu dzirdi, abas ir vājuma pazīmes. Un vājie nekad savā dzīvē neko nav sasnieguši.

Esmu pārliecināts, ka Dievs mums ir nodrošinājis saprātīgāku un līdzsvarotāku pieeju šim jautājumam. Savstarpējas ietekmes un līdzsvara principu.

Personas lomu vēsturē neviens nav atcēlis. Un, ja sabiedrībai ir tik jūtama ietekme uz mums, arī mums ir jāietekmē sabiedrība. Ne velti Tas Kungs Draudzi nosauca par zemes sāli un pasaules gaismu.

Ļoti iesaku noskatīties svētdienas dievkalpojumu, kurā detalizēti pārrunājām šo tēmu, kā arī praktizējām ne tikai garīgo, bet arī savu aktīvo pilsonisko pozīciju (Tulkojums Latviešu valodā):

Iespējas ziedojumiem