Rīgas praids 2022. Nē, tā nav sabiedrības elite. Tas ir Latvijas kauns

Pēc atgriešanās no atvaļinājuma ieniru notikumu burzmā. Nu kā gan bez tā. Visu nedēļu, kamēr bijām Bulgārijā, šeit, mūsu dzimtenē, kaislības tikai saasinājās. Eiropas neoliberālisms kārtējo reizi pārbaudīja Latvijas morālo un ētisko pamatu spēku.

Turklāt viņu programma sākās uz tās pašas skatuves, kur pirms mēneša rīkojām labdarības koncertu daudz cietušās Ukrainas bērniem.

Manuprāt, šis ir viens no apkaunojošākajiem notikumiem, kas aizskar Latvijas vēsturi kā tādu.

Īpaši, redzot gājiena priekšgalā esošās valdošās koalīcijas līderus.

Domājot par gaidāmajām vēlēšanām, viņi neslēpj sava elektorāta mērķauditoriju.

Nav nekā jauna zem saules. Labā un ļaunā cikls dabā neapstājas ne dienu, ne nakti, gandrīz kā tumsa un gaisma.

Bet, lūk tādi nobrieduši izvirtuļi, no otra krasta, sveicina mūsējos, vēl tikai iesācējus. Jūsu priekšā lesbiete, ASV prezidenta preses sekretāre Karīna Žana Pjēra un transpersona, admirāle Reičela / Ričards Levins.

Viņi aicina Latviju savā gaiši zilajā nākotnē un sūta krāsainus sveicienus vietējiem sodomiešiem un lesbietēm valsts augstākajā līmenī.

Saukdami sevi par gudriem, viņi zaudējuši prātu. Neizdevās piespiedu kārtā novakcinēt cilvēkus ar faizeru, tagad arī piespiedu kārtā cenšas mums uzspiest LGBT vakcīnu.

Nē, tā nav sabiedrības elite. Tas ir nācijas apkaunojums. Noziedzīgs grupējums, kas par Eiropas naudu gatava pārdot savas tautas intereses.

Tagad, biedri vēlētāji, padomājiet par to. Par ko balsot. Lai, nedod Dievs, ka valsti vadītu tādi pasakaini varoņi kā transpersona admirālis Reičels Levins.

Notikumi nedēļas nogalē Rīgā kā deja vu. Tā jau ir bijis. Varbūt citā formātā un citā mērogā, tomēr gandrīz kā kopija.

Tikai atšķirībā no tām ainavām, šeit viņi sākuši atklāt savu patieso seju.

Tā nav tikai dzimuma identitāte. Tā ir dēmoniska piederība. Pareizāk sakot, sātaniska. Lūk, kāpēc viņi patiesībā cīnās ne tik daudz ar mums, cik ar pašu Dievu.

Bet neatkarīgi no tā, kas notiek ap mums, mūsu nostāja paliek nemainīga.

Ja Bībele homoseksualitāti sauc par negantību, mums nav tiesību lietot citus vērtējumus. Svēto Rakstu autoritāte ir pāri visam.

Tikai noraidot Bībeli kā patiesības avotu un Radītāju kā Likumdevēju, var apgalvot, ka homoseksualitāte ir norma un adekvāts dzīvesveids.

Tikai valdība, kas uzdrošinājusies sētmalē izmest Bībeli kā dzīves augstāko likumu, var aizsargāt geju un lesbiešu tiesības.

Demokrātija ir vairākuma vara, nevis seksuālo minoritāšu diktatūra. Ja valsts valdība, aizstāvot geju tiesības, ar kājām mīda tradicionālā vairākuma tiesības, tā jau ir diktatūra, un šajā valstī demokrātija ir uz iznīcības robežas.

Demokrātija paredz vārda brīvību, kas nozīmē dialogu, kurā kristieši prezentē un aizstāv savus uzskatus, bet geji – savus. Tauta lemj, bet valdība izdara izvēli.

Bet, kas notiek patiesībā? Seksuālo minoritāšu pārstāvji kategoriski atsakās iesaistīties dialogā, saceļot dusmu lēkmi par homofobiju, uzskatot jebkādas domstarpības ar tiem par diskrimināciju un savu tiesību aizskaršanu. Tas ir nokaitinātu un nepilnīgu cilvēku paranojas sindroms.

Geju kultūras legalizācija ir nacionāla katastrofa un politiska pašnāvība.

Gribas ticēt, ka Latvijā uzvarēs veselais saprāts un valdība sargās nevis eiropeiskas deģenerācijas scenāriju, bet gan savas tautas intereses, kuras vēsturē ir dziļas kristīgas saknes.

Un, ja tradicionālā vairākuma intereses kārtējo reizi tiks nodotas, tauta patur tiesības pašai aizstāvēt savu cieņu, paļaujoties tikai uz To Kungu, Kurš nekad nenodod un neapkauno tos, kas cer uz Viņu.

Tā ir mūsu oficiālā nostāja.

Es pastāvu uz to un nevaru citādi, un Dievs lai palīdz mums visiem (Mārtiņš Luters).

Komentāri

Populāras ziņas