Kims Klements. Pravietojumi par Putinu, Krieviju un Ukrainu. 26.07.2014

Nu, tagad par to pašu, ko pagājušajā blogā, bet ne no Krievijas opozīcijas puses, bet gan no vadošajiem mūsu laika autoritatīvākajiem praviešiem. Viens no viņiem ir Kims Klements.

Atšķirībā no vairuma mūsdienu reliģisko pacifistu, kuri vai nu savas aprobežotības, vai arī korumpētības dēļ labprātāk nepieskaras politiskiem jautājumiem, viņš par to runā atklāti.

Taču pirms viņa pravietiskās vēsts neliela dzīves skice.

Domāju, ka pseidopandēmija mūsu sabiedrību sašķēla, bet Krievijas uzsāktais karš pret Ukrainu mūs savienos.

Apvienos iestāšanās lūgšanās. Humanitārajā palīdzībā. Apvienos opozīcijā agresijai, pret asinsizliešanu un mierīgo pilsētu bombardēšanu.

Kā jau zināms, pēdējo mēnešu laikā esam centušies ne tikai lūgties, bet arī palīdzēt cietušajiem Ukrainas iedzīvotājiem gan materiāli, gan finansiāli. Ne reizi vien izgājām ēterā, lai paustu savu stingro pretkremlisko un proukraiņu nostāju.

Un šķiet, ka tas ir saskarsmes punkts. Šeit ir platforma vēl lielākai vienotībai. Tomēr šeit tās nav. Pats nezinu, kas noticis, bet pēdējā laikā arvien biežāk izskan šādi saukļi: Beidz sludināt politiku. Beidz filozofēt. Mums ir jāsludina Evaņģēlijs.

Nu labi, ja tā teiktu no malas. No Baltkrievijas, Gruzijas, Armēnijas vai no Eiropas. Taču, kad tas sāk skanēt no Ukrainas puses, tas mani mulsina un rodas miljons jautājumu. Ko jūs ar to domājat, cienītie kungi?

Lūgt par Ukrainu, par kara beigām, lūgt To Kungu apkaunot agresoru un atgrieztu to mājās – vai tā ir politika?

Atvērt humanitāros koridorus un palīdzēt ukraiņu bēgļiem, nodrošināt viņiem platformu ne tikai mājokļiem, bet arī liecināšanai - tā arī ir politika???

Un militāro kapelānu liecības pēc četrdesmit trīs dienām krievu gūstā un pateicība Dievam par atbrīvošanu - vai tā arī ir bēdīgi slavena politika? Un par to arī nav vērts runāt un sludināt?

Kas gan notiek ar jums? Manuprāt, tā ir apzināta jēdzienu aizstāšana. Neslēpta liekulība un divkosība. Vai strausa sindroms.

Jebkuri līderu kompromisi pārvērš kristiešu kopienu par paklausīgu pūli bez gribas. Ak, cik ļoti tajā ieinteresēts pašreizējais režīms! Jums nevajadzētu iesaistīties politikā, tikai tāpēc, lai politika maksimāli varētu vadīt un manipulēt ar jums. Lūk, viņu galvenais slēptais mērķis.

Pietiek sludināt politiku un filozofēt. Ir jāsludina Evaņģēlijs. Un ko jūs ar to domājat, mūsu dārgie skolotāji?

Valstības Evaņģēliju vai Evaņģēliju, kas apcirpts un saīsināts, kurā stingri aizliegta Kristus iziešana valsts varas līmenī???

Vai varbūt tās ir krievu cenzūras atbalsis, kur arī ir stingri aizliegts runāt par politiku un karu???

Kā zināt. Kā zināt. Bet ir par ko padomāt gan vieniem gan otriem.

Uz šī fona spilgts un kontrastējošs būs Kima Klementa pravietiskais vēstījums par Krievijas karu Ukrainā.

Atšķirībā no mūsdienu reliģiskajiem pacifistiem viņš ar visu atbildību iedziļinājās mūsdienu politiskajos notikumos starptautiskā līmenī. Un Tas Kungs viņam atklāja kaut ko par valstu nākotni. Pacentieties noskatīties abus vēstījumus. Nenožēlosiet.

Izrādās, ka mēs neesam vieni Visumā. Domāju, ka tas apskaidros mūsu apziņu un noliks daudzas lietas savās vietās.