Un man ir jābūt mierīgam. Pašsavaldīšanās māksla

Darba kārtībā iekļautais jautājums nav no vieglajiem. Kā saglabāt mieru un nesajukt prātā šajā trakajā pasaulē. Apkārt sabiezē neprāts un tumsonība. Šķiet, ka velns visus savus suņus no ķēdes palaidis.

Un šai laikā mums vienkārši nav tiesību kļūt par propagandas, vispārējas histērijas un politisko manipulāciju upuriem.

Pavisam nesen mūs konfrontēja covid, sašķeļot sabiedrību naidīgās nometnēs.  Pseido medicīniskās histērijas vietā vēsturiskajā arēnā ielauzās Kremļa agresīvās okupācijas histērija Ukrainā. Šī asiņainā kara temperatūra tikai pieaug, un sabiedrība globāli sašķeļas vēl vairāk.

Taču mums ir jābūt savai principiālajai nostājai. Ar ko mēs esam kopā un pret ko mēs esam? Un ko mums ir jādara šajā laikā.

Nedomāju, ka šis Kremļa vājprāts ilgs ilgāk kā Covid pandēmija.

Un var tikai minēt, kādu pārsteigumu liktenis gatavo rīt. Kamēr tauta pauž solidaritāti ar Ukrainu, mūsu Saeima klusi virza likumprojektu par homoseksuālo partnerattiecību legalizāciju kā viendzimuma laulību legalizācijas procedūras iesākumu.

Pasakiet man, kas tas ir??? Kā ņirgāšanās par veselo saprātu. Absurds. Ārprāts. Vājprātīgo nams. Šizofrēnija. Varbūt tās arī ir pēdējā laika pazīmes.

Ne velti Svētie Raksti saka, ka cilvēki mirs, gaidot nākošās nelaimes. Kā šādā vidē saglabāt mieru? Nu kā šādos apstākļos nepārvērsties par neirastēniķi vai psihopātu?

Bēdu laikā man ir jābūt mierīgam. Tas ir īsta Dieva kalpa svēts pienākums un svēta atbildība.

Jo tieši tādi prātīgi un garīgi disciplinēti cilvēki, Svētā Gara vadīti, spēs vest cilvēkus tur, kur ved Tas Kungs.

Jēzus teica: "Pasaulē jums ir bēdas; bet turiet drošu prātu, Es pasauli esmu uzvarējis!" (Jāņa 16:33)

Tātad, pašsavaldīšanās māksla. Jeb kā turēt sevi rokā un izmisīgos apstākļos nekrist izmisumā.

Par to tika runāts vakardienas svētdienas dievkalpojumā. Šo vēstījumu pilnībā varat noskatīties šeit (Tulkojums Latviešu valodā):

Iespējas ziedojumiem