Ilgstoši pacietīgais ir labāks par drosmīgo, un pašsavaldīgais ir labāks par pilsētas iekarotāju

"Turiet, mani brāļi, to par lielu prieku, ka jūs krītat dažādās kārdināšanās, zinādami, ka jūsu ticības pārbaudīšana rada izturību. Bet izturība lai parādās darbā līdz galam, ka jūs būtu pilnīgi caurcaurim un jums nebūtu nekāda trūkuma" (Jēkaba 1:2-4). 

Piekritīsim, paradoksāla kombinācija. Iekrist dažādos kārdinājumos un vēl priecāties. Kas tā par dīvainu pieredzi?

Šo kārdinājumu galvenais mērķis ir ticības pārbaude. Lai mēs paši pārliecinātos, kādā stāvoklī ir mūsu ticība.

Jo mūs glābj ne vienkārši ticība. Ticība ir pārbaudīta, kas nozīmē, ka tā ir spēcīga un uzvaroša.

Taču, ja ticība nav pārbaudīta un tāpēc ir vāja, tad tāda ticība kādu dienu pievils un noteikti mūs iegāzīs.

Tas Kungs mūs ved cauri izmisīgiem apstākļiem, lai attīstītu šo svarīgo īpašību. Pacietība ir mūsu pašsavaldības pamats.

"Pacietīgais ir labāks nekā stiprais, un, kas ir kungs pats pār savu garu un sirdi, tas ir labāks par to, kas iekaro pilsētas" (Salamana pam. 16:32).

Profesionalitāte un drosme visticamāk, mums nepalīdzēs, ja pietrūks pacietības.

Šķiet, ka tiekam glābti ticībā. Protams, ticībā. Bet konkrētāk, caur pacietību.

Jo ticība bez pacietības ir kā sāls, kas zaudējusi spēku. Tāpēc Raksti saka: "Аr savu izturību jūs iemantosiet sev dzīvību!" (Lūkas 21:19)

Lūk, paši izlemiet, ar ticību vai ar pacietību. Vai varbūt tā ir viena vienība?

Pāvils pievērš mūsu uzmanību tam, ka pacietība, dīvainā kārtā, ir arī dzīves pieredzes pamatā.

"Bet ne vien par to: mēs teicam sevi laimīgus arī savās ciešanās, zinādami, ka ciešanas rada izturību, izturība - pastāvību, pastāvība - cerību..." (Romiešiem 5:3-4)

Un ne tikai tas, pacietība mūsos aktivizē identificēšanās procesu ar Viņu.

"Bet Dievs, no kā nāk izturība un ieprieca, lai jums dod vienādu prātu savā starpā Kristū Jēzū" (Romiešiem 15:5).

"Un Tas Kungs gāja viņam garām, un Viņš sauca: "Tas Kungs, Tas Kungs, apžēlošanās un žēlastības Dievs, pacietīgs un bagāts žēlsirdībā un uzticībā" (2. Mozus 34:6).

Attīstot pacietību, mēs atjaunojam sevī Tā Kunga raksturu, Dieva tēlu un līdzību.

Kā jūs saprotat, mēs saņemam garīgos sertifikātus un līdz ar to atzinību un autoritāti tikai pēc eksāmeniem un dziļiem dzīves satricinājumiem.

Dažādie dzīves kārdinājumi ir mūsu ticības pārbaudes būtība.

Pēc tam mūsu ticība būs gatava kalpošanai.

Visu, kas nav pārbaudīts, ir aizliegts izmantot un praktizēt.

Iedomājieties, pat Mīļotais Vienpiedzimušais Dēls nevarēja uzsākt Savu Misiju bez pārbaudēm.

Diezgan svarīga, aktuāla un praktiska tēma. Pilnībā šo kalpošanu iespējams noskatīties šeit (Tulkojums Latviešu valodā):

Iespējas ziedojumiem