Laiks diktē notikumus. Likuma balss. Bet galvenais – nepalaist garām sezonas maiņu

"Katrai lietai ir savs nolikts laiks, un katram īstenošanai paredzētam nodomam zem debess ir sava stunda.

Savs laiks piedzimt, savs laiks mirt, savs laiks dēstīt, un savs laiks dēstīto atkal izraut.

Savs laiks kādu nogalināt, un savs laiks kādu dziedināt; savs laiks ko noplēst, un savs laiks ko uzcelt.

Savs laiks raudāt, un savs laiks smieties; savs laiks sērot, un savs laiks diet.

Savs laiks akmeņus mest, un savs laiks tos salasīt; savs laiks apkampties, un savs laiks, kad šķirties.

Savs laiks ir ko meklēt, un savs laiks ko pazaudēt; savs laiks ir ko glabāt, un savs laiks ko galīgi atmest.

Savs laiks ir ko saplēst, un savs laiks atkal to kopā sašūt; savs laiks klusēt, un savs laiks runāt.

Savs laiks mīlēt, un savs laiks ienīst; savs laiks karam, un savs laiks mieram" (Salamans 3:1-8).

Man personīgi šī ir viena no noslēpumainākajām un paradoksālākajām Rakstu vietām. No vienas puses, mums mācīja, ka mēs paši esam savas laimes kalēji. Dzīve un nāve ir mēles varā. Mīlestība un naids. Karš un miers - tā ir mūsu pašu izvēle. Dzīvē mums ir tas, ko mēs paši piesaistījām ar savām vēlmēm un lēmumiem.

Un šeit gudrais Salamans apgalvo pretējo. Šeit viņš iebilst, ka mēs neizvēlamies dzīves gadalaikus, bet tieši pretēji. Gadalaiki izvēlas mūs. Gribam vai nē, ziema mums nejautā, kad nākt, un vasara neprasa padomu, kad beigties.

Mēs nenosakām, kam būt un kam nebūt. Mēs nepārvaldām laiku. Mums nav tādas varas. Bet laikam ir vara, kas mums ir gan jāatzīst, gan jāpakļaujas. Laiks diktē notikumus, kurus ir bīstami un riskanti ignorēt. Nokavējušo liktenis ir zināms visiem.

Atkārtoti pārlasot šo fragmentu, kur Mācītājs dzīvi daļēji atspoguļo tik daudzveidīgā nejēdzīgumā, kļūst mazliet nemierīgs. Laiks nogalināt, zaudēt, saplēst, ienīst utt.

Kas tas ir??? Liktenīga neizbēgamība, kas noteikta no augšas? Neizbēgams liktenis, no kura mēs nevaram izvairīties? Vai arī tās ir tikai dzīves šūpoles, mūsu būtības svārsts, kā noteikta dzīves sezonu likumsakarība?

Patiešām, tas, kas ir apslēpts, pieder Tam Kungam, mūsu Dievam, un tas, kas ir atklāts, pieder mums un mūsu bērniem.

"Tad nu raugaities nopietni uz to, kā dzīvojat: nevis kā negudri, bet kā gudri; izmantojiet laiku, jo šīs dienas ir ļaunas! Tāpēc nepadodieties neprātam, bet centieties saprast, kāds ir jūsu Kunga prāts" (Efeziešiem 5:15-17).

Laiks diktē notikumus. Likuma balss. Bet galvenais – nenokavēt sezonas maiņu.

Paskatieties vēlreiz šo iestudējumu (Krievu valodā). Uzmundrinās, un bagātinās - garantēju.