Briedums mēdz būt atšķirīgs. Tomēr, jebkurā gadījumā, tas nepiekāpjas un nezaudē

Seniore no Floridas Sandra Smita pēc iepirkšanās, atkal iekāpusi savā automašīnā, atklāja tajā sēdošus četrus melnādainus vīriešus. Viņa nometa somas un izvilka ieroci. Turpinot kliegt: “Man ir ierocis, es protu to lietot! Izkāpt no mašīnas!"

Četri vīrieši nolēma negaidīt otro uzaicinājumu. Viņi izkāpa un metās skriet kā traki. Kundze nedaudz sarāvusies salika savas pakas automašīnas aizmugurē un apsēdās vadītāja vietā.

Viņa bija tik satraukta, ka nevarēja ievietot aizdedzes atslēgu. Viņa mēģināja un mēģināja, līdz konstatēja savu automašīnu četru vai piecu automašīnu attālumā. Viņa iekrāva somas pareizajā automašīnā un devās uz policijas iecirkni.

Seržants, kuram viņa stāstīja, varonīgi apvaldīja smieklus un norādīja uz otru letes galu, kur četri satraukti afroamerikāņi stāstīja citam virsniekam, kā traka veca sieviete ar brillēm, cirtainiem baltiem matiem un lielu ieroci lika viņiem pamest savu automašīnu un aizdzina to.

Personīgas konfrontācijas rezultātā sirmgalve atvainojās četriem afroamerikāņiem, kuri vēlējās savus vārdus paturēt noslēpumā.(C)

Un kas tikai nenotiek tādā vecumā. Kāda tu izcila, Sandra! Ak, cik gan tu biji pārliecināta, ka tev ir taisnība, ja šie puiši kapitulēja pat savā teritorijā. Labi, ka viņi neķērās pie galējiem pasākumiem, aizsargājot paši savu īpašumu.

Paturot to prātā, man ir jautājums. Kas viņus nobiedēja visvairāk – ierocis vai pārliecināšanas spēks? Ne par gramu nešaubos: protams, pēdējais.

Esmu pārliecināts, ka viņas skats, sejas izteiksme, noskaņojums un retorika. Viss pārējais ir sekundārs. Ne velti cīnītāji astoņstūrī pirms kaujas skatās viens otram acīs, nevis uz sava pretinieka muskuļiem. Un tas, kurš pamirkšķina, parasti zaudē. Tieši to tie puiši arī pārdzīvoja.

Taču, lai kā arī būtu, briedums kārtējo reizi parāda garīgo resursu pārākumu, kā arī godprātību pat iedomātas uzvaras situācijā.