Augšāmcelšanās no mirušajiem 1000. gadu valstības priekšvakarā. Pāvila versija un Jāņa skatījums. 13.02.22.

Turpinot pētīt Mūžības tēmu, šodien dienaskārtībā aktualizējam jautājumu par augšāmcelšanos no mirušajiem. Jaunajā Derībā mēs atrodam vairākus sižetus par šo tēmu. Par dažiem no tiem runā Jānis, par dažiem detalizēti liecina Pāvils.

Šī sprediķa laikā es centos noskaidrot: vai augšāmcelšanās no miroņiem mūsu Kunga Jēzus Kristus Otrās atnākšanas priekšvakarā un augšāmcelšanās no mirušajiem tūkstošgadu valstības priekšvakarā ir viens vai arī divi dažādi notikumi?

Ierosinu ar tiem abiem iepazīties sīkāk. Mums ir jāzina par pēdējo laiku notikumiem. Jāspriež. Un jātiek skaidrībā. Kas attiecas uz mums, un kas - nekādā mērā. Kur mums vajadzētu būt un kur mūs neviens negaida.

Tie nav tikai doktrināli, teorētiski jautājumi. Zināt savu garīgo stāvokli, kā arī savas koordinātes Mūžībā – tie ir mūsu likteņa jautājumi.

Svešas kamanas ir lāsts, līdzīgi kā svešas lomas dārgās izrādēs. Citu nepanesamās nastas mūs iznīcinās. Un nasta, ko Tas Kungs mums ir uzlicis, izglābs.

Kurā augšāmcelšanā no mirušajiem mēs piedalīsimies – pirms Kristus Otrās atnākšanas vai Tūkstošgadu Valstības priekšvakarā?

Cienītie draugi, sirsnīgi jūs aicinu ieskatīties mūsu nākotnē caur apustuļa Jāņa acīm, kā arī caur Pāvila prizmu.

Tomēr vispirms aplūkosim apustuļa Jāņa koncepciju.

"Es redzēju eņģeli nokāpjam no debesīm, tam bija rokā bezdibeņa atslēga un liela ķēde. Viņš satvēra pūķi, veco čūsku, kas ir velns un sātans, un sasēja to uz tūkstoš gadiem, iemeta to bezdibenī, aizslēdza to un uzlika zīmogu virsū, lai tas nepieviltu vairs tautas, kamēr būs pagājuši tūkstoš gadi. Pēc tam viņam uz īsu laiku jātop atsvabinātam" (Atkl. 20:1-3).

Eņģelim bija atslēga uz bezdibeni. Bezdibenis šajā gadījumā ir elle.

Un, tā kā elles atslēgas jau bija Jēzus rokās, šim eņģelim tika dots norādījums iedzīt velnu elles bezdibenī, pieķēdēt viņu tur un aizvērt elles vārtus uz tūkstoš gadiem.

“Tad es redzēju troņus, uz tiem apsēdās kādi, tiem bija dots tiesu spriest; un redzēju to dvēseles, kas Jēzus liecības un Dieva vārda dēļ noslepkavoti, kuri nebija pielūguši zvēru un viņa tēlu un nebija pieņēmuši zīmi uz savas pieres un rokas, tie kļuva dzīvi un valdīja kopā ar Kristu tūkstoš gadu" (Atkl. 20:4).

Šīs augšāmcelšanās sižets ir saistīts tikai ar tiem, kuri tika nogalināti, kuriem nocirstas galvas un kuri sodīti ar nāvi lielo bēdu laikā. Un neviens, kurš miris dabiskā nāvē. Izcili mocekļi. Inkvizīcijas un terora upuri.

Lūk, kādu cilvēku kategoriju Jānis šeit saskatīja. Neviens, kurš nomira dabiskā nāvē pirms lielajām bēdām vai zvēra zīmoga. Neviena agrākā laikmeta taisnīgā, kurš būtu miris ilgi pirms visiem šiem beigu laika notikumiem.

Tas ir ārkārtīgi svarīgi un fundamentāli. Šajā sarakstā diemžēl a priori neiegāja ne taisnīgais Sperdžens, ne Katrīna Kulmane, ne doktors Lesters Samrels, ne Miless Monro, ne Reinhards Bonke.

Viņiem netika nocirsta galva Jēzus liecības dēļ. Viņu dzīves laikā neviens nepropogandēja piespiedu čipizāciju, un to laikā viņi varēja tikai teoretizēt, iedomāties vai spriest par faktisko zvēra zīmi.

Dievkalpojumā teikto pilnībā nepārstāstīšu. Bet, ja tas jūs patiešām saviļņo un aizrauj, skatieties šeit (Tulkojums Latviešu valodā):

Un, kā mēs ziņojām pagājušajā reizē, lūdzu, sūtiet savus jautājumus, komentārus un pat iebildumus uz: churchnewgenaration@gmail.com. Parunāsim kopīgi un mēģināsim atrast kopīgu valodu tādos nopietnos jautājumos kā mūsu nākotne.

Iespējas ziedojumiem