Apgaismība ir mūsu pārmaiņu virzītājspēks. Dievs nekad neko nedara neredzot. 29.12.21.

Lūk, ar tādu nosaukumu notika pēdējais, 2021. gadu noslēdzošais dievkalpojums. Kā finiša taisne. Kā noslēdzošais akords. Kā starpsumma. Nē, ne tumsā un ne uz aklo vēloties ieiet jaunā sezonā. Kas staigā tumsā, tas klūp.

Bet, kas staigā gaismā un ar atvērtu seju raugās uz Dieva godību, tas pārtop tai pašā tēlā.

"Tā Viņš nonāca Nacaretē, kur Viņš bija uzaudzis, un pēc Sava ieraduma Viņš sabata dienā iegāja sinagogā. Viņš piecēlās, lai lasītu. Viņam pasniedza pravieša Jesajas grāmatu. Grāmatu atverot, Viņam gadījās tā vieta, kur bija rakstīts:

"Tā Kunga Gars ir uz Manis, jo Viņš Mani svaidījis sludināt prieka vēsti nabagiem, pasludināt atsvabināšanu cietumniekiem un akliem gaismu, satriektos palaist vaļā un pasludināt mūsu Kunga žēlastības gadu".

Un, grāmatu aizvēris, Viņš to atdeva sulainim un apsēdās. Un visi, kas bija sinagogā, vērsa savus skatus uz Viņu. Un Viņš iesāka uz tiem runāt: "Šodien šis jūsu ausīm dzirdētais raksts ir piepildīts" (Lūkas 4:16-21).

Dieva Dēla Jaunās Derības sludināšanas būtība ir verdzības sagraušana un brīvības pasludināšana. Kur ir Tā Kunga Gars, tur ir brīvība.

Taču pirms izmocīto palaišanas brīvībā Viņš visiem ieslodzītajiem garantē atklāsmi. Gan fiziski, gan garīgi. Pirms cietumu atvēršanas Viņš atver aklajiem acis. Pirms atbrīvošanas atnāk atklāsme.

“Tad viņš, pie atziņas nācis, sacīja: cik algādžu nav manam tēvam, kuriem maizes papilnam, kamēr es te mirstu badā. Es celšos un iešu pie sava tēva un sacīšu: tēvs, es esmu grēkojis pret debesīm un pret tevi, es vairs neesmu cienīgs, ka mani sauc par tavu dēlu; pieņem mani par vienu no saviem algādžiem!" (Lūkas 15:17-19)

Šajā rakstvietā atklāsmes brīdis izteikts kā nākšana pie atziņas, kas ved uz atgūšanos (krievu tulkojumā - pie sevis nācis). Cilvēks apskaidrojas tajā brīdī, kad atgūstas.

Nostrādā kāds kritiskās domāšanas mehānisms. Viņš pēkšņi paskatījās uz sevi it kā no malas. Kas bija. Par ko ir kļuvis. Kas viņam vakar piederēja. Kas ir šodien.

Ja viņš nebūtu atguvies, apgaismība nekad nebūtu notikusi. Un, ja apgaismība nebūtu piedzīvota, dzīvē nekas nebūtu mainījies. Viņš būtu palicis vergs uz mūžu.

Tomēr... notika kaut kas fantastisks. Piegriezās. Apnika. Noriebās. Ienīstu šo cūcību.

Viņa protests palīdzēja viņam atgūties. Nācis pie prāta, viņš saņēma apgaismību. Un redzi ieguvušais cilvēks savā dzīvē ir gatavs pašām kardinālākajām pārmaiņām.

Kamēr mēs savā neprātā zaudējam savaldību, mēs esam akli. Mēs nesaprotam, kur mēs ejam un ko darām. Bet, kad mēs atgūstamies, atgriežoties pie sevis, mēs redzam gaismu un sākam saprast, kādā lāstā atrodamies.

Apgaismība dod gan gudrību, gan drosmi atstāt verdzības namu un atgriezties Tēva namā.

Apgaismība ir pirms atbrīvošanās. Un dod Dievs, lai tas notiek 2022. gada priekšvakarā. Vēlreiz - Laimīgu Jauno gadu!

Šo kalpošanu pilnībā varat noskatīties šeit (Tulkojums Latviešu valodā):

Iespējas ziedojumiem