Ābrahāma svētība. Triju kategoriju upuri. 14.11.21.
"Jau Ābrahāms "ticēja Dievam, un to viņam pielīdzināja par taisnību". Tātad atzīstiet, ka tie, kas tic, ir Ābrahāma bērni. Bet raksti, paredzēdami, ka Dievs pēc ticības taisno pagānus, ir Ābrahāmam iepriekš pasludinājuši prieka vēsti: tevī taps svētītas visas tautas" (Galatiešiem 3:6-8).
Ābrahāmam, ticības tēvam, ir tieša saistība ar mums, pagāniem. Viņa svētība neattiecas tikai uz ebrejiem vai mesiāniskās kustības dalībniekiem. Ābrahāma svētība simtprocentīgi pamatoti pieder jaunās derības Draudzei.
Tomēr, diemžēl... Bieži vien atsevišķi izredzētās tautas pārstāvji šādus izteikumus pieņem ar pretestību. Tā tas bija arī Jēzus laikā. Ideoloģiskās sadursmes turpinās līdz pat šai dienai. Ko vērts jau vien šāds paziņojums.
Kristieši, Jēzus Kristus nav Mesija. Jūs to visu saprotat nepareizi. Vēsturē ir bijuši daudzi viltus mesijas (Pinčas Polonskis)
Ak, kā jūs ieradāties laikā, Pinčas kungs, un mums, kristiešiem, atvērāt acis uz patiesību. Mēs naivi ticējām, ka atklāsmes par Jēzu, Dieva Dēlu, nāk no debesīm, no Debesu Tēva. Taču izrādījās, ka ir kāds ticamāks atklāsmju avots. Un te viņš ir mūsu priekšā – tik inteliģentais bārdainis Polonskis.
Bet tieši šādas provokācijas izraisa skarbu konfrontāciju. No vienas puses, mūsdienu farizeji un antikrista gars, un no otras puses, kā sekas, aizstāšanas doktrīna un antisemītisma gars.
Paldies Dievam, mēs esam augstāk par šīm barikādēm.
Izraēla un Draudze ir viens Dievišķs projekts. Viens nevar būt bez otra. Kā kreisā un labā smadzeņu puslode. Kad tie organiski un harmoniski mijiedarbojas, galva darbojas.
Tiklīdz kreisā puslode sāk vainot labo, bet labā puslode bloķē kreiso, uzreiz sākas neprāts. Tūlīt sākas vājprāts. Ne tikai reliģiskais, bet arī politiskais. Un tad ir kari, koncentrācijas nometnes un holokausti. Nedod Dievs, atkārtot kļūdas.
Ābrahāms un Ješua nav konkurenti vai ienaidnieki. Viņi ir sabiedrotie. Viņu derības nav pretrunā viena ar otru. Viņi pārstāv veselu kopumu. Ne velti Jēzus reiz atklāja ļaudīm šo noslēpumu: “Ābrahāms, jūsu tēvs, priecājās, redzot Manu dienu, un viņš to redzēja un priecājās” (Jāņa 8:56).
Caur Ābrahāmu tiek svētītas visas tautas, un caur Jēzu Kristu tās tiks izglābtas.
"Jo Viņš ir mūsu miers: Viņš abus darījis par vienu un noārdījis starpsienu, kas mūs šķīra, proti, ienaidu, atceldams pats Savā miesā bauslību ar viņas daudzajiem priekšrakstiem, lai Sevī abus pārradītu par vienu jaunu cilvēku un nodibinātu mieru, lai, nonāvējot ienaidu pie krusta, salīdzinātu vienā miesā gan vienus, gan otrus ar Dievu.
Un atnācis pasludināja mieru jums, kas bijāt tālu, un tiem, kas bija tuvu, jo caur Viņu gan mums, gan viņiem ir dota pieeja pie Tēva vienā Garā" (Efeziešiem 2:14-18).
Es vairāk uzticos apustulim Pāvilam, nekā Pinčas kungam. Tātad, pateicoties Jēzus Kristus upurim, mēs redzam visu pretrunīgo vēsturisko problēmu risinājumu starp kreiso un labo puslodi. Starp Izraēlu un Draudzi.
Uz Golgātas krusta Jēzus samaksāja lielu cenu, lai nojauktu pastāvošo šķērsli starp Izraēlu un Draudzi. Lai likvidētu naidīgumu un vienā ķermenī samierinātu gan vienus, gan otrus. Lai viņiem abiem, tas ir, gan Izraēlam, gan Draudzei, būtu pieeja Tēvam vienā Garā.
Tāpēc tagad mums visiem pieder ne tikai Ābrahāma svētība virs zemes, bet arī pestīšana Kristū Jēzū. Un arī Dieva Valstības pilsonība Mūžībā.
Šo kalpošanu pilnībā varat noskatīties šeit (Tulkojums Latviešu valodā):
Komentāri
Ierakstīt komentāru