Notikusi pļauja, beigusies vasara, bet mēs neesam glābti... Laiks kopsavilkumam. 01.09.21.

 

"Klau! Manas tautas meitas vaimanu balss atskan no tālas zemes: vai tad Tas Kungs nav vairs Ciānā? Vai Ciānas ķēniņa tur vairs nav? - Kādēļ viņi Mani sarūgtinājuši ar saviem dievekļiem, ar beznozīmīgiem svešas zemes elkiem?

Pļauja ir jau pāri, beigusies arī augļu ievākšana, bet glābšanu mēs neieguvām!" (Jer. 8:19-20).

Pestīšanas jautājums ir tiešā saistībā ar mūsu ticības un mūsu kalpošanas rezultātu. Pravietis šeit skaidri norāda, ka pestīšana ir apdraudēta, ja pļauja ir beigusies, bet ražas nav.

Mēs neesam glābti, jo esam bezatbildīgi un tāpēc neauglīgi.

Protams, mēs vēlētos to dzirdēt mazāk par jebko. Taču šī ir patiesība, kas kādu kaitina, kādam no tā sāp ausis. Īpaši beznosacījuma mīlestības un absolūtas pieņemšanas piesaucējiem. It kā, mēs nevienam neko neesam parādā, pat ne Dievam. Nekādu nosacījumu un saistību. Dzīvo un baudi dzīvi.

Šādas tēzes nomierina modrību, tuvojoties briesmām.

Visticamāk, Jēkabs dzirdēja to pašu savā draudzē, tāpēc uzskatīja par savu pienākumu atklāt šādu paziņojumu sapuvušo būtību.

"Ko tas palīdz, mani brāļi, ja kāds teic, tam esot ticība, bet tam nav darbu? Vai ticība viņu var izglābt? Ja brālis vai māsa ir kaili un tiem trūkst dienišķas barības, bet kāds no jums viņiem teiktu: "ejiet ar mieru, sildieties un baudiet barību", - bet nedotu viņiem to, kas miesai vajadzīgs, ko tas palīdz?

Tāpat arī ticība, ja tai nav darbu, tā pati par sevi ir nedzīva" (Jēkaba 2:14-17).

Ticība bez darbiem ir mirusi, un mirusi ticība nevienu neglābj. Tāpēc ticības darbi jeb augļi ir mūsu aizsardzības un pestīšanas garantija.

“Tā saka Tas Kungs: kad vīnogu ķekarā ir sula, tad viņi saka: “Nesabojājiet to, jo tajā ir svētība”; Es darīšu to pašu savu kalpu dēļ, lai neiznīcinātu visus.

Un es dzemdēšu pēcnācēju no Jēkaba un no Jūdas savu kalnu mantinieku, un mani izredzētie to iemantos, un mani kalpi tur dzīvos” (Jes. 65:8-9).

Dievs neaizsargā un neglābj visus. Bet tikai tos cilvēkus, kuri nes augļus.

Ja vēlies būt aizsargāts un glābts, parādi ticības darbus. Parādi apritē iegūtos talantus. Parādi ar savu dzīvi, ka esi labs un uzticīgs kalps, un tad tu ieiesi sava Kunga priekā. Parādi savus augļus ražas novākšanas laikā, un tava pestīšana būs garantēta.

"Es Esmu īstais vīnakoks, un Mans Tēvs ir dārza kopējs. Ikvienu zaru pie Manis, kas nenes augļus, Viņš noņem, un ikvienu, kas nes augļus, iztīra, lai tas jo vairāk augļu nestu" (Jāņa 15:1-2).

Nē, ne zaru skaits rotā Vīnogulāju un nosaka tā vērtību. Vīnogulāju galvenā vērtība ir augļi, vīnogu ķekaru skaits uz zariem. Patiesībā, vīnogu stādījumi ir domāti tieši šim nolūkam. Galu galā, vīns taču netiek gatavots no zariem.

Kad pestīts cilvēks nes augļus, viņa pestīšana ir garantēta. Tas Kungs svētī, attīra un aizsargā šo zaru, lai tas nestu vēl vairāk augļu.

Taču, kad izglābtais nenes augļus, viņa pestīšana ir apdraudēta. Tas Kungs nogriež neauglīgo zaru un izmet to.

Lūk, tā ir skarbā un klajā apskaidrojošā  patiesība.

"Ne ikkatrs, kas uz Mani saka: "Kungs! Kungs!" - ieies Debesu valstībā, bet tas, kas dara Mana Debesu Tēva prātu" (Mateja 7:21).

Pilnā apmērā sprediķi Augļi ir aizsardzības un pestīšanas garantija varat noskatīties šeit (Tulkojums Latviešu valodā).

Iespējas ziedojumiem