Gudrība no augšas un spriestspēja, kas mājo uz zemes. 11.08.21.
"Klau! Vai gudrība nesauc, un vai atziņa neliekas sevi dzirdam? Tiešām, tā stāv kalnu augstumos atklāti ceļā un pat ielas malā. Pie pilsētas vārtiem, kur tajos var ieiet pa durvīm, viņa skaļi kliedz un brēc: "Ak, jūs vīri, ar saviem kliedzieniem es vēršos pie jums, un mani saucieni domāti ļaudīm! Veltījiet, neprātīgie, savu uzmanību gudrībai, un jūs, ģeķi, lieciet manus vārdus sev nopietni pie sirds!
Es, gudrība, mītu līdzās atziņai un māku dot labu padomu" (Salamana 8:1–5, 12).
Gudrība, kas mājo debesīs, nosveras pretī spriestspējai, kas mājo uz zemes. Un spriestspēja, tāpat kā ziedu smarža, kas piesaista bites, tādā pašā veidā piesaista Dieva gudrību.
"Ja kas domā ko atzinis, tas nav vēl tā atzinis, kā pienākas. Bet, ja kas Dievu mīl, to Dievs ir atzinis" (1.Kor. 8:2-3).
Tā kā patieso zināšanu avots ir Tas Kungs, Viņš neatklāj šīs zināšanas visiem. Tam, kurš mīl Dievu, tiek dotas zināšanas no Viņa. Un tam, kurš ir ienaidā ar Viņu, nekad netiks piešķirta šī privilēģija.
Zināšanas, kas nāk no Dieva, kopumā ir gudrība, kas nāk no augšas. Un gudrība ir nekas vairāk kā veidojošs radošs spēks.
"Kas jūsu starpā ir gudrs un sapratīgs, tas lai, pareizi dzīvodams, uzrāda savus darbus, darītus gudrā lēnprātībā.
Bet, ja jums sirdī ir rūgta skaudība un ķildas, tad nelielieties un nemelojiet pret patiesību. Tā gudrība nav no debesīm, bet no zemes nākoša, no dabas, no sātana; jo, kur ir skaudība un ķildas, tur ir juceklis un visāda nelietība" (Jēkaba 3:13-16).
Kā jūs saprotat, ir dažādi gudrības veidi. Dievišķa, no augšas nonākoša un dēmoniska, kas mīt uz zemes.
Gudrība, lai kāda tā būtu, ir pierādāma. Galvenais gudrības apliecinājums, kas nāk no augšas, ir sakārtošana, radīšana un attīstība.
Un galvenais zemes un dēmoniskās gudrības pierādījums ir haoss. Vadīts un mērķtiecīgs. Paredzēts cilvēku iznīcināšanai. Tas, ko mēs šodien redzam sev apkārt.
Dievišķā gudrība, kas nāk no augšas, meklē vienus, bet zemes un dēmoniskā gudrība meklē citus. Pie tam uz tās pašas zemes. Tajā pašā Eiropā. Tajā pašā Latvijā. Un tajā pašā Rīgā. Un kurā gudro kategorijā mēs atrodīsimies, laiks parādīs.
Par šo tēmu nesen saskāros ar izcilu līdzību par biti un mušu.
Ja jūs jautājat mušai, vai tuvumā ir ziedi, tā atbildēs: “Es nezinu. Bet mēsli ir pa pilnam". Un viņa sāks uzskaitīt visas apmeklētās atkritumu izgāztuves.
Un, ja jūs jautājat bitei: "Vai šeit tuvumā esi redzējusi kādus atkritumus?" - tad tā atbildēs: “Atkritumus? Nē, es tos nekur neesmu redzējis! Šeit ir tik daudz smaržīgu ziedu!"
Muša pašā ziedošajā pļavā atradīs netīru vietu un apsēdīsies uz tās, un bite purvā atradīs lotosa ziedu un savāks no tā nektāru.
Tāpēc mums arī jāatbild uz jautājumu: kādu gudrību mēs šodien piesaistām savai teritorijai - Dievišķo, kas nāk no augšas, vai zemes, dvēselisko un dēmonisko?
Galu galā ir pienācis laiks saprast, kas mēs patiesībā esam - bites vai mēslu mušas?
Pilnā apjomā šo dievkalpojumu varat redzēt šeit (Tulkojums Latviešu valodā):
Komentāri
Ierakstīt komentāru