Svētā atmiņa - ticības pamats. Dievišķās un cilvēka atmiņas mijiedarbība

Šīs svētdienas dievkalpojumā runa bija par atmiņu un ticību kā kaut ko veselu, nedalītu un vienotu.

"Jūs, kas To Kungu mīlat, ienīstiet ļaunu! Viņš pasargā Savu svēto dvēseles, Viņš tās izglābj no bezdievju rokas. Gaisma atspīd taisnajam, un prieks atmirdz tiem, kas sirdī skaidri. Priecājieties, jūs taisnie, par To Kungu un teiciet Viņa svēto Vārdu!" (Psalms 97:10–12)

Svētā atmiņa ir Dievišķās un cilvēciskās atmiņas apvienojums. Ja tu ar pateicīgu sirdi pieminēsi visus Viņa brīnumus, Viņš tevi atcerēsies un svētīs.

"Teici To Kungu, mana dvēsele, un viss, kas manī, Viņa svēto Vārdu! Teici To Kungu, mana dvēsele, un neaizmirsti, ko Viņš tev labu darījis! 

Viņš piedod visus tavus grēkus un dziedē visas tavas vainas; Viņš izglābj tavu dzīvību no pazudināšanas un vainago tevi ar mīlestību un žēlastību. Viņš bagātīgi iepriecina tevi vecumā ar svētīgām dāvanām, tā ka tava jaunība atjaunojas kā ērglis" (Psalms 103:1–5).

Svētā atmiņa koncentrē uzmanību uz Dieva darbiem, ignorējot negatīvo un neveiksmes. Lūk, patiesas ticības kredo.

Lai Svētais Gars šodien atšifrē frāzi: slavējiet Viņa svētuma piemiņu. Pietiek izgaršot savas sakāves un zaudējumus. Savas sāpes un neveiksmes. Pietiek sērot par pārskrējušo pienu, ja govs ir dzīva!!!

Kā pamanījāt, Dieva pedagoģijā galvenā uzmanība tiek pievērsta cilvēka atmiņai. Mums tā ir jāattīsta. Ar to ir jāstrādā. Jātrenējas. Jāiegaumē Viņa apsolījumus, jāiegaumē un nekad nav jāaizmirst Viņa svētības.

"Un piemini visu to ceļu, pa kuru Tas Kungs, tavs Dievs, tevi ir vadījis tuksnesī visus šos četrdesmit gadus, lai tevi pazemotu un lai tevi pārbaudītu, lai Viņš zinātu, kas ir tavā sirdsprātā, vai tu Viņa baušļus turēsi vai ne.

Un Viņš tevi pazemoja, lika tev badu ciest un ēdināja tevi ar mannu, ko tu vēl nepazini un ko tavi tēvi nebija pazinuši, lai liktu tev atzīt, ka cilvēks nedzīvo no maizes vien, bet ka cilvēks dzīvo no visa tā, kas iziet no Tā Kunga mutes. Tavas drēbes tev mugurā netapa par skrandām un nekrita nost, un tavas kājas nav uztūkušas šajos četrdesmit gados.

Tad nu atzīsti savā sirdsprātā, ka Tas Kungs, tavs Dievs, tevi pārmāca tā, kā tēvs pārmāca savu dēlu" (5.Mozus 8:2-5).

Svētā atmiņa ir mūsu garīgās izglītības, veidošanās un attīstības teritorija. Laba atmiņa ir lieliska izglītība un attīstība. Slikta atmiņa - slikta izglītība. Nesekmība un nepietiekama attīstība.

"Sargies, ka tu neaizmirsti To Kungu, savu Dievu, bet turi Viņa baušļus, Viņa tiesas un Viņa likumus, ko es tev šodien pavēlu. 

Lai tad, kad tu būsi ēdis un paēdis un sev uzcēlis labus namus, un tur dzīvosi, kad tavi vērši un tavi sīklopi būs savairojušies un tavs sudrabs un tavs zelts sāks pie tevis krāties, un viss, kas tev vien pieder, būs vairojies, lai tad tava sirds nelepojas un tu neaizmirsti To Kungu, savu Dievu, kas tevi izvedis no Ēģiptes zemes, no verdzības nama" (5.Moz.8:11-14).

Sargies, lai tu neaizmirstu To Kungu, savu Dievu, piesargies no garīgās amnēzijas. Jo, ja tu aizmirsīsi To Kungu, Viņš pārstās pievērst uzmanību tev, un tu pazudīsi.

Tas šodien ir ļoti nopietns brīdinājums draudzei, jums un man. Strādā pie savām atmiņām. Filtrē savu iztēli.

Un nedodi vietu velnam savā atmiņā. Viņš tur iznīcinās visu Dievišķo. Viņš ignorēs visas svētības, zīmes un brīnumus, koncentrējot tavu uzmanību pašam uz sevi. Par to Tas Kungs tik nopietni brīdināja:

"Tad nesaki vis savā sirdī: mans spēks un manu roku stiprums ir man šo bagātību devis! Bet piemini To Kungu, savu Dievu, ka Viņš ir tas, kas dod tev spēku iemantot bagātību, lai apstiprinātu Savu derību, ko Viņš ar zvērestu bija apsolījis taviem tēviem, kā tas šodien ir.

Bet, ja tu aizmirsīsi To Kungu, savu Dievu, sekosi citiem dieviem un tiem kalposi un viņu priekšā metīsies zemē, tad es jau šodien apliecinu, ka jūs nīktin iznīksit. Kā tās tautas, ko Tas Kungs jūsu priekšā iznīcināja, tā arī jūs iznīksit, tāpēc ka neesat klausījuši Tā Kunga, sava Dieva, balsij" (5.Moz.8:17-20).

Cik gan atmiņa ir viltīga un kādi slēpti draudi. Kurai mēs dažreiz nepievēršam nekādu uzmanību. Bet šodien Svētais Gars mums parāda, ka tieši tā ir visa esošā pamatā. Un tieši tā noteiks mūsu nākotni.

Jūsu uzmanībai piedāvāju septiņas praktiskas tēzes par iepriekš minēto.

#1. Svētā atmiņa ir patiesas ticības pamats.

#2. Svētā atmiņa ir Dievišķās un cilvēciskās atmiņas apvienojums. Ja tu ar pateicīgu sirdi atceries visus Viņa brīnumus, Viņš tevi pieminēs un svētīs.

#3. Svētā atmiņa pievērš uzmanību Dieva darbiem, ignorējot negatīvismu un neveiksmes. Tas ir patiesās ticības kredo.

#4. Svētā atmiņa ir mūsu garīgās izglītības, veidošanās un attīstības teritorija.

#5. Sargies, lai neaizmirstu To Kungu, savu Dievu, vai piesargies no garīgās amnēzijas. Jo, ja tu aizmirsīsi To Kungu, Viņš pārstās pievērst tev uzmanību, un tu aiziesi bojā.

#6. Nedodiet vietu velnam savā atmiņā. Viņš tur iznīcinās visu Dievišķo. Viņš ignorēs visas svētības, zīmes un brīnumus, koncentrējoties uz sevi.

#7. Uzmanīgi seko savas atmiņas saturam. No tā, ko mēs labi atceramies vai ko mēs pilnībā aizmirstam, ir atkarīga mūsu nākotne.

Pilnībā šo kalpošanu varat noskatīties šeit (Tulkojums Latviešu valodā):

Iespējas ziedojumiem