Robežu atklāsmes kā atslēga teritoriālo likumu izpratnei

"Mana sirds, Kungs, nav lepna, un manas acis nav augstprātīgas. Es netīkoju pēc lielām lietām, kas man būtu par augstām. Tiešām, es savu dvēseli apmierināju un klusināju kā no mātes krūts atšķirtu bērnu, mana dvēsele ir manī kā atšķirts bērns.

Israēl, ceri uz To Kungu no šā laika mūžīgi!" (Psalms 131:1–3).

Visa pasaule nevar piederēt mums, līdzīgi, mēs nevaram piederēt visai pasaulei. Katram no mums Tas Kungs ir noteicis mūsu dzīves robežas. Mums katram ir sava vieta zem saules.

Svētīgs ir tas, kurš to zina, un bēdas tam, kurš steidz cauri dzīvei, pretendējot uz svešo. Tu nekad nebūsi laimīgs svešās kamanās.

Tāpēc tik svarīgi ir pašam zināt Dieva gribu attiecībā pret sevi. Par paša teritorijām un savām robežām. Jo tieši tur, savas apsolītās zemes teritorijā, jūs varat gan attīstīties, gan nest augļus Dieva valstībai.

Jebkurai teritorijai vienmēr ir savas robežas, par kurām Dāvids runā iepriekšminētajā psalmā: "Es netīkoju pēc lielām lietām, kas man būtu par augstām (jo mani kāds atturēja - krievu val.)".

Un šeit mums ir jātiek skaidrībā, kas mūs aptur - Dievišķie robežsargi vai dēmoniskie robežsargi.

Ir robežas, kuras novelk Dievs. Un ir robežas, kuras novelk velns. Kad Dievs novelk robežu, tas ir likums, kas mums jāpilda. Bet, kad velns novelk robežu, tā ir netaisnība, kas mums ir jāsagrauj.

Lūk, galveno robežu atklāsmju kopsavilkums:

Ne tikai zināt, ko Tas Kungs ir apturējis, bet arī pazemīgi to pieņemt. Ne tikai zināt, ka velns jums pretojas, bet arī ar visiem spēkiem apgāzt viņa pretestību. Un galvenais ir tos nesajaukt. Kā priekšā pazemoties un pret ko cīnīties.

Pilnībā šo dievkalpojumu varat noskatīties šeit (Tulkojums Latviešu valodā):

Iespējas ziedojumiem

Komentāri

Populāras ziņas