Atdzimšanas iekšējais konflikts. Šema svētība un Hama traģēdija

"Noasa dēli, kas iznāca no šķirsta, bija Šems, Hams un Jafets. Un Hams ir Kānaāna tēvs. Šie trīs ir Noasa dēli, un no viņiem cēlušies visi zemes iedzīvotāji.

Noa sāka kopt zemi un iestādīja vīna dārzu. Un Noa dzēra vīnu, un viņš piedzērās un gulēja kails savā teltī. Kad Hams, Kānaāna tēvs, redzēja sava tēva kailumu, viņš to pateica saviem divi brāļiem.

Tad Šems un Jafets paņēma tēva virsvalku, un abi uzlika to uz saviem pleciem un atmuguriski iegāja un apsedza sava tēva kailumu, savas sejas nogriezdami, tā ka tie sava tēva kailumu neredzēja.

Kad Noa pamodās no sava skurbuma, tad viņš dabūja zināt, ko viņa jaunākais dēls tam bija nodarījis. Un viņš sacīja: "Lai Kānaāns ir nolādēts; viņš lai kļūst par vergu savu brāļu vergiem." Un viņš sacīja: "Svētīts lai ir Tas Kungs, Šema Dievs, bet Kānaāns lai top tam par vergu. Dievs lai vairo Jafetu, ka viņš mīt Šema teltīs, bet Kānaāns lai ir viņam vergs" (1.Mozus 9:18–27).

Mēs visi esam no ģimenes. No turienes ir mūsu saknes un ģenētiskais mantojums. No turienes mūsu audzināšana. No turienes mūsu rakstura stiprās un vājās puses. Šodien parunāsim par Noasa ģimeni.

Viņiem bija trīs dēli - Šems Hams un Jafets. Tomēr Bībelē noklusēts Noasa sievas vārds. Līdzīgi, kā Lota sievas vārdu taču neviens nezina. Vai nav tiesa, tas ir interesanti.

Šajā sižetā ģimenes mātes loma kāda iemesla dēļ tiek noklusēta. Pacentīsimies gūt praktisku mācību no šī dramatiskā stāsta.

Tātad otro dēlu sauc par Hamu. Iedomājieties, līdz kādam brīdim šis vārds nebija lietvārds. Neviens neteica: viņš ir pilnīgs nekauņa (hamlo).

Bija laiks, kad šis vārds izskanēja cienījami. Līdz notika traģēdija, pēc kuras šis vārds sāka iemiesot kaut ko pretīgu un zaimojošu.

Iedomājieties, tas notika pēc tam, kad pasauli noslīcināja ūdens, un Noasa šķirsta pasažieri veiksmīgi piezemējās uz ilgi gaidītās zemes.

Garīgās Atdzimšanas process vienmēr ir divpusēji ass. Kad Tas Kungs plāno atdzīvināt Dieva Valstības kultūru, velns noteikti sāks atdzīvināt pagānisko nāves kultūru. Impērijas sabrūk un valstis pazūd, bet to kultūra turpina pastāvēt.

Pateicoties garīgajai atdzimšanai, tā pāriet jaunā vēsturiskā līmenī. Tikpat labi ar plusa vai mīnusa zīmi.

Ir tāda likumsakarība. Jēzus devās uz debesīm. Viņa apustuļu vairs nav, tomēr sākotnējā apustuliskā kultūra turpina pastāvēt.

Baala pagānu priesteri ir miruši. Pagānu valstis pazudušas no zemes virsas. Bet to kultūra turpina pastāvēt un pārveidoties.

Kas atdzīvina pagātnes valstību kultūru? Kas saglabā zaudēto civilizāciju kultūru? Atbilde ir vienkārša - protams, ka cilvēki.

Un šodienas tēmas kontekstā šie cilvēki ir gaidāmo globālo notikumu sinepju sēklas. Iedomājieties: visa pasaule gāja bojā plūdos. Palika tikai astoņu dvēseļu saime.

Ģimene ir Dieva plānu pamats, Tā Kunga cerība uz Viņa standartu atjaunošanu. Taču šīs ģimenes traģēdija bija tā, ka tad, kad Dievs likmes lika uz vecākiem, velns likmes lika uz bērniem. Un tas turpinās līdz pat šai dienai. Lūk, kāpēc mums ir jālūdzas, lai Hama traģēdijas nenotiktu mūsu mājās.

Jūsu uzmanībai mana šodienas izpratne par šo grūto stāstu, kuru esmu formulējis pāris vārdos: Atdzimšanas iekšējais konflikts. Šema svētība un Hama traģēdija.

Pilnā mērā kalpošanu varat noskatīties šeit (Tulkojums Latviešu valodā):

Iespējas ziedojumiem