Piedošanas likums. Spoguļattēla princips. Vai Tas Kungs atceras piedotos grēkus?

Dievkalpojums notika uz saasinātu pretrunu fona, kurš saistīts ar vienu no traģiskākajiem notikumiem pagājušajā gadsimtā. Kā to sauc padomju vēsturnieki - Lielo Tēvijas karu.

Rodas daudz jautājumu. Viens no tiem - kāpēc uzvarētāja valsts 20 gadus atteicās svinēt savu uzvaru 9. maijā? Vai jūs kādreiz esat par to aizdomājušies? Acīmredzot, bija nopietni iemesli.

Slepkava - Varonis. 20. gadsimta monstri. Hitlers nogalināja 20 miljonus padomju pilsoņu. 40 miljonus padomju pilsoņu nogalināja Staļins.

Nu, kurš gan būtu pret mūsu tautas varonību? Nu, kurš gan būtu pret veterāniem, kuru kļūst arvien mazāk? Viņi ir vislielākās cieņas un goda cienīgi.

Viņi ir patiesi varoņi, atšķirībā no viņu mežonīgās, noziedzīgās, politiskās vadības, kas joprojām nespēj nodrošināt viņiem cienīgas vecumdienas.

Krievijā Lielā Tēvijas kara veterāniem sakarā ar Uzvaras dienu izmaksās mazāk naudas nekā Uzbekistānā un Kazahstānā. Gada izmaksas Lielā Tēvijas kara veterāniem Krievijā 10 tūkstoši rubļu, Uzbekistānā - vairāk nekā 85 tūkstoši. Vēl lielāku summu saņems Kazahstānas veterāni: viņiem izmaksā vairāk nekā 174 tūkstošus rubļu.

Divdesmit gadus šie svētki netika svinēti 9. maijā tikai tāpēc, ka tā nebija Uzvaras Diena, bet gan sēru un bēdu diena.

Staļina nometnēs 60 miljoni mirušo - pārējie devās uz Sarkano laukumu un kliedza: "Lai dzīvo lielais Staļins!" Tas sāp un par to ir kauns.

Un lūk, uz šī fona mēs runājām par piedošanu. Droši vien ne nejauši. Ja pagātne mums neko nav iemācījusi, diez vai mēs ienāksim savā svētīgajā nākotnē.

Dieva likumi ir fundamentāli un universāli. Viens no tiem ir Piedošanas likums kā spoguļattēla princips.

Pētot šo tēmu, neizbēgami rodas jautājums: vai Tas Kungs atceras piedotos grēkus vai aizmirst tos uz visiem laikiem?

Lai atbildētu uz šo jautājumu, es vēršu jūsu uzmanību uz diviem stāstiem.

Viena no Jaunās Derības - Mateja 18:21-35. Otra no Vecās Derības ir Jeremijas 34:7-22.

Viens personisks, otrs valstisks un vispārnacionāls.

Pirmajā gadījumā cilvēkam tika piedots 10 tūkstoši talantu parāds. Suverēns atcēla viņam cietumsodu, apžēloja un atbrīvoja.

Taču viņš tā vietā, lai svinētu amnestiju ar draugiem pilsētas labākajā restorānā, nolēma stulbā veidā atriebties saviem parādniekiem. Atrada vienu no viņiem, kurš pēc būtības bija parādā sīknaudu, un iesēdināja viņu cietumā.

Šajā stāstā laimīgas beigas neizdevās.

Piedota parādnieka uzvedība ir atbildīga lieta. Ja piedotie parādnieki piedos saviem parādniekiem, Tas Kungs nekad neatcerēsies viņu grēkus. Bet, ja piedotie parādnieki iesaistās reiderismā, Tas Kungs viņiem visu atgādinās un parādus atdos.

Tas ir mūsu spoguļattēls gan attiecībā uz savu tuvāko, gan attiecībā uz Dievu!

Otrais stāsts attiecas uz valstiski svarīgām problēmām.

Bābeles ķēniņš aplenca Jeruzalemi un nocietinātās Jūdas pilsētas. Aplenkums ilgst jau ilgu laiku.

Ko darīt? Kādi ir priekšlikumi, biedri deputāti? Kādus lēmumus mēs pieņemsim, ministru kungi? Pretuzbrukums vai kapitulācija? Kādi mums ir pretgaisa aizsardzības ieroči, un vai mums ir bezpilota lidaparāti?

Un pēkšņi kā zibens no zila gaisa atskanēja Dieva pravieša balss.

"Šis vārds nonāca no Tā Kunga garā Jeremijam, kad ķēniņš Cedekija bija noslēdzis līgumu ar visu tautu Jeruzālemē, apsolīdamies tai izsludināt atsvabināšanu, proti, ka ikvienam būs atlaist brīvībā savu ebreju vergu un verdzeni un ka turpmāk lai neviens neizmantotu savu tautas brāli jūdu vergu darbam" (Jeremijas 34:8-9).

Piedošanas likums kā spoguļattēla princips ir universāls likums. Tas darbojas vienādi gan personiskajā, gan nacionālajā līmenī.

Pravietis šo principu pavēstīja okupētās Izraēlas tautas ķēniņam: Pasludini brīvību! Kad sabruks iekšējā verdzība, tad sabruks arī ārējā okupācija.

"Tad visi lielkungi un visa tauta, kas bija noslēguši līgumu atlaist brīvībā savus vergus un verdzenes un tos neizmantot vairs vergu darbam, arī izpildīja līgumu un tos atlaida" (Jeremijas 34:10).

Kad Tas Kungs ieraudzīja iekšējās verdzības sabrukumu, Viņš pavēlēja Bābeles armijai atkāpties, atcelt aplenkumu un atgriezties mājās.

Situācija draudzē ir spoguļattēls tam, kas notiek valstī un apkārtējā sabiedrībā. Tāpēc jebkurai reformācijai valstī ir jāsākas ar pašas draudzes reformēšanu.

Šķiet, lūk visu iekšējo un ārējo problēmu risinājums. Ko vēl vēlēties? Ienaidnieki atkāpušies. Lai dzīvo brīvība. Gan iekšēji, gan ārēji. Visbeidzot, ilgi gaidītā Uzvaras diena.

Tomēr, diemžēl, tāpat kā pirmajā stāstā, nez kāpēc viss notika nepareizi. Izrādās, ka būt brīvam un dzīvot brīvā sabiedrībā lielākajai daļai nav viegls pārbaudījums. Reformācija un brīvība ļoti ātri aizrijās.

"Bet pēc tam tie apdomājās un sauca atpakaļ visus vergus un verdzenes, kurus tie bija jau atsvabinājuši, un padarīja tos atkal par vergiem un verdzenēm" (Jeremijas 34:11).

Vecais spītīgi velk atpakaļ. Apžēlotās tautas uzvedība mainīja Tā Kunga plānus. Un laimīgas beigas arī šeit neizdevās. Ilgi gaidītā Uzvaras diena pārvērtās par sēru un bēdu dienu. 

Pēdējais pareģojums bija briesmīgs un neizbēgams: Es atgriežu Bābeles armiju, kas aizgāja no jums un gandrīz atgriezās savās mājās. Viņi jums uzbruks, sadedzinās ar uguni un padarīs par tuksnesi. 

Lūk jums ir piedošanas likums kā spoguļattēla princips. Situācija Jeruzalemē formēja ārējo ienaidnieku stratēģiju. Un ienaidnieku uzvedība bija spoguļattēls tam, kas notiek pilsētā.

Piedošana iedarbina brīvības likumu. Un nepiedošana iedarbina lāstu likumu. Piedošana aizver elli un atver debesis. Un nepiedošana aizvērs debesis, atvērs elli un atgriezīs septiņus ļaunākos jūsu pamestajā mājā.

Pilnībā šo kalpošanu varat noskatīties šeit (Tulkojums Latviešu valodā):

Iespējas ziedojumiem