Piedošanas likums kā spoguļattēla princips

"Brīvībai Kristus mūs ir atsvabinājis. Tad nu stāviet stipri un neļaujieties atkal iejūgties kalpības jūgā!" (Gal. 5:1)

Brīvība ir ļoti dziļš filozofisks jēdziens. Tā ir globāla Svēto Rakstu atklāsme. Ir tik daudz dažādu aspektu.

Šodien vēlētos pieskarties vienam no praktiskajiem aspektiem - brīvības un piedošanas mijiedarbībai. Kā viens ietekmē otru. Esmu dziļi pārliecināts, ka nevar pastāvēt viens bez otra.

Kur nav piedošanas, nav brīvības. Gan personiskā līmenī gan valsts līmenī. Vēsturiskā netaisnība, nepiedošanas sāpes un alkas atriebties valsts līmenī valsti nolemj proletāriskai, verdziskai eksistencei.

Valdībai, kas spēj lūgt piedošanu citām valstīm par iepriekšējo gadu noziegumiem, piemēram, kā Vācijai, ir lielas izredzes atjaunot brīvību un attīstību.

Dzīvot pagātnē, nozīmē atņemt sev svētīgu nākotni. Skatoties uz Latviju, nāk prātā tā pati doma: cik ilgi jūs varat atcerēties par okupāciju un visu veidu iebrucējiem. Varbūt tomēr piedot un atlaist?

Mana piedošana ir cena par brīvību. Spēja piedot ir spēja būt brīvam. Piedošana iedarbina brīvības likumu.

Piedošanas brīdis, kad tiek piedots, apliecina, ka es nododu Dieva rokās situāciju, kura man sagādāja tik daudz sāpju. Vai tas būtu atsevišķs cilvēks, vai nācija. Vai tie būtu radinieki, vai darba kolēģi.

Nepiedošanas brīdis ir tas, kad satverat cilvēku un sakāt: es tevi izlabošu, es tevi mainīšu.

Cik šodien ir vīru, kurus sievas maina jau kuro gadu, bet viņi ir tik spītīgi un gandrīz nelabojami. Cik daudz sievu šodien, ar kurām vīri strādā katru dienu, cenšoties tās pāraudzināt pēc savas līdzības.

Cik daudz padoto, kurus vadītāji stingri tur aizvainojumā un nepiedošanā, cenšoties viņus mainīt un pārveidot piespiedu kārtā.

Lai Svētais Gars palīdz mums atbrīvot sevi un nodot visas mūsu problēmas, kā arī visus mūsu problemātiskos cilvēkus Dieva rokās.

Cilvēki var mainīties, bet tikai ne jūsu un ne manās rokās. Cilvēku liktenī notiek reālas izmaiņas, kad viņi nonāk Dieva rokās.

Pārmaiņu faktors ir iejaukšanās rezultāts.

Tas, kurš iejaucas mūsu dzīvē, tas arī atnes pārmaiņas. Cilvēks atnes cilvēciskas pārmaiņas. Ja Dievs iejaucas, izmaiņas būs dziļas un radikālas.

Jēzus bija patiess reformators. Viņš mācīja staigāt nevis cilvēku, bet Dieva priekšā. Grāva reliģisku ārišķību un pārmērīgu garīgumu.

"Tāpēc jums būs tā lūgt: mūsu Tēvs debesīs! Svētīts lai top Tavs Vārds. Lai nāk Tava valstība, Tavs prāts lai notiek kā debesīs, tā arī virs zemes. Mūsu dienišķo maizi dodi mums šodien.

Un piedodi mums mūsu parādus, kā arī mēs piedodam saviem parādniekiem.

Un neieved mūs kārdināšanā, bet atpestī mūs no ļauna. Jo Tev pieder Valstība, spēks un gods mūžīgi. Āmen" (Mat. 6:9-13).

Pievēršu jūsu uzmanību šodienas tēmas galvenajam aspektam: piedodi mums mūsu parādus, kā arī mēs piedodam saviem parādniekiem.

Piedošanas likums ir kā spoguļattēla princips.

Mana piedošana vai nepiedošana ietekmē Dieva atbildes. Mēs piedodam saviem parādniekiem un Tas Kungs mums piedos. Un, ja mēs nepiedosim, Tas Kungs atteiksies piedot, atteiksies dziedināt un glābt mūsu dzīvi no kapa.

Kad jūs stāvat lūgšanā, piedodiet. Piedošana palīdz pārvaldīt apstākļus. Nepiedošana mūs padarīs par ķīlniekiem un apstākļu upuriem.

Brīvības cena ir piedošana. Spēja piedot ir spēja lolot brīvību.

Es iesaku jums noskatīties šī dievkalpojuma pilno versiju (Tulkojums Latviešu valodā). Garantēju, ka nenožēlosiet.

Iespējas ziedojumiem