Nesiet viens otra nastas, bet jo īpaši saviem ticības biedriem

"Brāļi, ja arī kāds cilvēks ir pienākts kādā pārkāpumā, tad jūs, kas esat garīgi, atgrieziet tādu uz pareiza ceļa ar lēnprātīgu garu, un lūkojies pats uz sevi, ka arī tu nekrīti kārdināšanā.

Nesiet cits cita nastas, tā jūs piepildīsit Kristus likumu.

Bet ikviens lai pārbauda pats savus darbus, tad viņam pašam būs prieks un viņš nelielīsies citu priekšā. Jo ikkatram jānes sava paša nasta. Bet tas, kas mācās to vārdu, lai dalās visās labās lietās ar to, kas viņu māca. Nepievilieties, Dievs neļaujas apsmieties! Jo, ko cilvēks sēj, to viņš arī pļaus. Proti, kas sēj savā miesā, tas pļaus no miesas pazušanu, bet, kas sēj Garā, tas pļaus no Gara mūžīgo dzīvību.

Tad nu, kamēr mums ir laiks, darīsim labu visiem, bet sevišķi ticības biedriem" (Galatiešiem 6:1–10).

Turpinām šo svarīgo un dziļo tēmu.  Pirmā lieta, kas nāk prātā pēc lasīšanas:

Nekad neidealizē cilvēku. Nekad neidealizē sabiedrību. Esi reālists.

Laipni lūdzam Realitātē! Laipni lūdzam reālajā pasaulē, kurā nav ideālu un pilnīgu cilvēku.

Jebkura idealizācija mūs neizbēgami novedīs pie vilšanās.

Nest vienam otra nastas nozīmē pareizi reaģēt uz savu līdzcilvēku neveiksmēm un grēkiem.

Nest kāda slogu nozīmē pacensties palīdzēt kādam piecelties, pilnveidoties un atjaunoties.

Tomēr nekādi ne tiesāt. Kāpēc? Jo rīt jebkurš no mums var atrasties šādā stāvoklī.

Mēs domājam, ka skurpulozi pazīstam sevi. Taču tas ir tālu ne tā. Kad nonākam ekstremālos apstākļos, mēs brīnāmies paši par sevi: kā es to varēju izdarīt? Vai tas tiešām biju es?

Nepilnīga miesīgā daba mūs dažkārt dara neparedzamus. Liktenis ne visiem no mums ir piešķīris laimīgu bērnību.  Un nesavtīgi mīlošus vecākus. Kaut gan kādam tajā arī paveicās.

Tikai daži no mums ir spējuši izvairīties no sliktas kompānijas un negatīvas dzīves pieredzes. Vardarbības un apvainojumiem.

Pretējā gadījumā, no kurienes rodas mūsu pretrunīgais, negludais raksturs? Absurdas bailes un grūti izskaidrojama nabaga lepnība? Mēs esam milzīga mistērija paši sev.

Pēterim šķita, ka viņš ir spēcīgāks un uzticamāks par visu komandu. Viņš patiesi zvērēja Jēzum, ka pat tad, ja visi Viņu noliegs, viņš nekad un neparko.  Bet, kad atnāca nepatikšanas, neviens neatteicās, izņemot viņu. Kalpones priekšā trīs reizes.

Taču paldies Dievam, ka stāsts ar to nebeidzās. Viņš īstenojās tikai tādēļ, ka Jēzus nesa nastu, īpaši par savu ticības biedru. 

Mēs izdzīvojām un īstenojāmies, jo kāds nesa mūsu nastas un stāvēja par mums plaisā Tā Kunga priekšā.

Tie, kas nekad nav krituši, diez vai sapratīs kritušos. Un, ja tu vakar nesi kāda nastu, tici, ka rīt kāds nesīs tavu.  Sēšanas un pļaujas likumu neviens neatcēla.

Pilnu šīs kalpošanas versiju varat noskatīties šeit (Tulkojums Latviešu valodā):

Iespējas ziedojumiem