Izmisuma apstākļos mēs nekrītam izmisumā... Vai arī kā dzimst psalmi
"Dāvida dziesma, kad viņš izlikās negudrs Abimeleha priekšā un tas viņu padzina.
Es slavēšu To Kungu vienmēr, Viņa teikšana aizvien būs manā mutē. Mana dvēsele ir līksma par manu Kungu, Viņu daudzinādama; cietēji lai to dzird un priecājas. Slavējiet līdz ar mani Tā Kunga godu, kopā teiksim Viņa augsto Vārdu!
Es meklēju To Kungu, un Viņš man atbildēja; Viņš mani izglāba no visām manām izbailēm. Uzlūkojiet Viņu un tuvojieties Viņam priecīgi, tad jūs starosit, un jūsu sejas nepazīs pazemojuma. Kas bija postā grimis, sauca, un Tas Kungs viņu uzklausīja un izrāva viņu no visām viņa bēdām.
Tā Kunga eņģelis apmetas ap tiem, kas Viņu bīstas, un tos izglābj. Baudiet un redziet, cik Tas Kungs ir labs. Svētīgs tas cilvēks, kas pie Viņa tveras un uz Viņu paļaujas! (Psalms 33:1–9)
Vai nav tā, ka pirmajā rindā ir pateikts daudz. Mēs pat iedomāties nevaram, kādi var būt izmisuma apstākļi.
Paradoksāli, dramatiski un dažkārt traģikomiski, kā šajā gadījumā. Svaidīts un ķēnišķīgs mantinieks, talantīgs mūziķis un psalmu sacerētājs, atstumtais un piedzīvojumu meklētājs vienā personā... Cik pārsteidzoša personība!
Kam daudz ir dots, no tā arī daudz prasīs. Iespējams, tieši no šejienes rodas attiecīgi izmisuma apstākļi. Kad daži cilvēki jūs izmisīgi un nesavtīgi mīl, novērtē un godā. Citi tikpat izmisīgi un nesavtīgi ienīst un alkst jūsu pāragru nāvi.
Bet tu esi tam pa vidu. Gandrīz kā pa nostieptu virvi. Bez panikas. Balanss un līdzsvars. Un maksimāla uzmanības koncentrēšana. Uzsvars netiek likts uz pazīstamām emocijām, bet gan uz zemapziņu un intuīciju. Dāvids varēja viegli strādāt izlūkošanas vai militārās pretizlūkošanas dienestos.
Tā saprast cilvēkus un vadīties pēc apstākļiem. Zināt, kad un kur kādu lomu nospēlēt. Un galvenais, nesajaukt. Tas maksā daudz.
Nu, ja ne izlūkdienestā, tad mākslas pasaulē viņš noteikti būtu pasaules līmeņa aktieris. Lielais komandieris, kuram pēc kaujas laukumos sauca Vivat ķēniņam! Desmitiem tūkstošu!!! Pēkšņi pārtop par traku vājprātīgu izdzimteni.
Pie tam viņš šo lomu nospēlēja tik profesionāli, ka Gātas ķēniņš Ahijs noticēja, pēc Staņislavska.
Tur nebija ne mazuma nepatiesības. Viss bija dabiski psihopātam - zīmju valoda, neprātīgs skatiens, roku drebēšana, bezjēdzīgi lēcieni dažādos virzienos.
Pat siekalas Dāvida bārdā plūda tik pārliecinoši, ka Ahijs domāja, ka tas ir joks. Nejēdzīgs un stulbs viņa padoto joks. Noticēja, ka tas ir trakais, nevis kāds viltus karalis, un ar blīkšķi izdzina visus šīs smieklīgās izrādes dalībniekus. Nu, vienkārši bravo, ķēniņ Dāvid! Džokers atpūšas.
Lūk, visaugstākā radošā prasme, kā izmisuma apstākļos nekrist izmisumā.
Un pēc šī neticami sarežģītā eksāmena, pēc tik titāniskas spriedzes un nāvīga riska, kad vētra norima, piedzimst trīsdesmit trešais psalms.
Izmisuma apstākļi Dāvidam bija radoša laboratorija, kurā dzima viņa mūžīgi dzīvie šedevri.
Uzvaroša ticība ir pareizu lūgšanu vārdu un pareizas rīcības kombinācija. Viens nevar būt bez otra.
Un tam pilnīgi piekrīt Pāvils, kuram bija savi izmisuma apstākļi. Savi piedzīvojumi. Pašam sava unikālā pieredze. Savi psalmi. Savi vēstījumi.
"Jo mēs nesludinām paši sevi, bet Kristu Jēzu, To Kungu, mēs paši esam jūsu kalpi, Jēzus sūtīti. Jo Dievs, kas ir sacījis, lai gaisma aust no tumsības, ir atspīdējis mūsu sirdīs, lai dotu Dieva godības atziņas gaismu Kristus vaigā.
Bet mēs glabājam šo mantu māla traukos, lai spēka pārpilnība būtu no Dieva un ne no mums.
Mēs visur topam spaidīti, bet tomēr neesam nomākti; esam bez padoma, bet tomēr neesam izmisuši. Mēs topam vajāti, tomēr neesam atstāti; esam satriekti, tomēr neesam pazuduši" (2. Korintiešiem 4:5-9).
Atklāti atzīšos, ka sprediķa laikā tāda iedvesma piepildīja, it kā pats skatītos filmu. Jūs varat pilnībā noskatīties šo kalpošanu šeit (Tulkojums Latviešu valodā). Esmu pārliecināts, ka Svētais Gars jums parādīs arī šo kinofilmu.
Komentāri
Ierakstīt komentāru