Svētīgs ir tas, kurš aceļ balsi par patiesību

"Tā saka Tas Kungs: uzturiet tiesu un taisnību, izglābiet apspiesto no varmākas rokas, neapspiediet svešinieku, bāreni un atraitni, neizlejiet šinī vietā nenoziedzīgas asinis!

Tikai tad, ja jūs patiesi izpildīsit šos norādījumus, pa šā nama vārtiem ies iekšā ķēniņi, kas sēd uz Dāvida troņa, brauks ar ratiem un jās uz zirgiem, viņi paši un viņu kalpi, un viņu tauta.

Bet, ja jūs neizpildīsit šos norādījumus, tad Es esmu zvērējis pie Sevis, tā saka Tas Kungs, ka šī pils kļūs par drupu kaudzi!" (Jer. 22:3-5)

Tātad darba kārtībā ir nopietns jautājums. Cilvēks un sabiedrība. Un starp tiem ir dziļa mijiedarbība.

Ja sabiedrība ietekmē cilvēku, cilvēkam savukārt ir pienākums ietekmēt sabiedrību. Personības lomu vēsturē neviens nav atcēlis.

Es nevaru nepieminēt izcilā Einšteina izcilo frāzi: "Pasaule ir bīstama nevis tāpēc, ka daži cilvēki dara ļaunu, bet gan tāpēc, ka daži cilvēki to redz un neko nedara".

Vai citā interpretācijā: “Cik maz vajag, lai pasaulē valdītu ļaunums. Pietiek ar to, ka kārtīgi un labi cilvēki vienkārši neko nedara".

Mani tas neskar. Šeit no manis nekas nav atkarīgs. Viss jau ir sagrābts un apmaksāts. Kāda man daļa???

 

Es domāju, ka šī nostāja kļūst arvien populārāka mūsu sabiedrībā. Savulaik par to rakstīja vācu protestantu teologs Martins Nīmellers.

"Kad nacisti nāca pēc komunistiem, es klusēju, es taču neesmu komunists.

Tad viņi nāca pēc sociāldemokrātiem, es klusēju, es neesmu sociāldemokrāts.

Tad viņi nāca pēc arodbiedrību pārstāvjiem, es klusēju, es neesmu arodbiedrības biedrs.

Tad viņi nāca pēc ebrejiem, es klusēju, es taču neesmu jūds.

Un tad viņi atnāca pēc manis, un nebija neviena, kurš varētu protestēt".

Šodien nav īstais laiks strīdēties par sīkumiem un izklīst. Nav izolācijas, reliģiskā un politiskā narcisma laiks. Šodien ir konsolidācijas un integrācijas laiks. Laiks, kad visiem nevienaldzīgajiem un domājošajiem cilvēkiem vajadzētu apvienoties nākotnes vārdā.

Protests ir mūsu attīstības virzītājspēks. Tikai protestējot pret slimību, es varu tikt dziedināts. Tikai protestējot pret vājumu, var kļūt spēcīgs.

Tikai protestējot pret netaisnību, nežēlību un politiskām manipulācijām, jūs varat panākt labvēlīgas pārmaiņas un izmaiņas savā valstī.

Protests ir nacionāla garīgā imunitāte. Es nerunāju par huligānismu un grautiņiem. Es nerunāju par valsts apvērsumiem un asinsizliešanu. Šeit mēs runājam par civilizētām protesta metodēm likuma ietvaros.

Mēs visi esam kārtīgi un likumpaklausīgi savas valsts pilsoņi, kuri zinam savas tiesības un pienākumus.

Tauta izvēlas valdību. Dod tai darbu. Un viņai ir tiesības zināt, vai tā tiek galā ar uzticētajiem uzdevumiem. Valdības darba kvalitāti jāvērtē tautai.

Tās ir jebkuras demokrātiskas sabiedrības pamatpatiesības. Un tā nav sacelšanās pret ministru kabineta vai prezidenta autoritāti. Cilvēku vērtējumam nav ne par gramu jāaizskar nevienu ierēdni.

Ja sabiedrība mani ietekmē, man savukārt ir jāietekmē sabiedrība. Savstarpējas ietekmes un līdzsvara princips starp valdību un cilvēkiem ir veselīgas un pārtikušas valsts pamats.

Tas būtu jāzina visiem. Gan tiem, kas sēž Saeimā, gan tiem, kas šajā nemierīgajā laikā paliek bez darba. Katram no mums ir tiesības aizstāvēt savas tiesības, pamatojoties uz likumu.  Un tas nozīmē iestāties plaisumā par šo zemi un pacelt balsi par taisnību un patiesību.

Kamēr mūsu sabiedrībā būs dzirdama tautas balss tautas aizstāvībai, valstij ir nākotne.

Iespējas ziedojumiem

Komentāri

Populāras ziņas