12.12.12, vai Hanuka latviešu gaumē

 

Sestdiena 12 decembris bija īpaša diena. Kontrastaina un neviennozīmīga, pirmkārt, tā bija ļoti draudīgi izreklamēta no oficiālo masu mēdīju puses, otrkārt- diezgan mierīga un demokrātiska no protestu akcijas, organizētāju puses.    

Tas bija savdabīgs tests, bet ne uz kovidu. Tas bija tests uz demokrātiju, vārda brīvību un tautas gribas izrādīšanu. 

Uzskatu, ka šinī dienā katrs centās nokārtot savu eksāmenu, gan baznīcas gan sabiedrība kā arī policijas struktūras un valdība. 

Pilnīgi visi, pat tie kuri sēdēja mājās, savās virtuvēs.

Gribu piezīmēt,ka laikam simboliski un pravietiski, ka šī diena sakrita ar ebreju svētkiem Hanuka.

Un sakrita tā, ka tieši šinī laikā 12.12.12., mēs bijām ieplānojuši lūgšanu sapulci uz kuru sabrauca mācītāji ar palīgiem no visas Latvijas. Atcelt to būtu bezjēdzīgi un nesaprātīgi, jo lūgšanas un aizlūgšanas garantē katra pasākuma izdošanos

Kurā pasākuma piedalīties, katram cilvēkam bija dota brīva izvēle. Laikam tanī arī ir gudrība. Kādam jābūt svētnīcā bet kādam pilsētas laukumā. 

Viena bez otra nevar būt. Kā tanī stāstā, kāds Mozum turēja rokas lūgšanā, bet kāds tur ielejā cīnījās. Viens nevar būt bez otra. 

Savas tautas paverdzināšana, šķiru cīņa, tautas pašcieņas sagraušana un diktatūras pasludināšana, lai kādā veidā tā neizpaustos, tā vienmēr ir vēsturiska traģēdija.  

Tauta vai nu tam piekrīt, vai nu saceļas un saka savu kategorisko nē !!! Katrā valstī šis sižets attīstās atšķirīgi. Francijā savā veidā. Vācijā savā. Baltkrievijā savā. Bet Latvijā savs specifisks scenārijs.  

Pretēji stingrākajiem aizliegumiem, bet pieļaujamo normu robežās, tauta izgāja savas pilsētas centrālajās ielās un laukumos. Gāja ar šīs dienas aktuālajiem lozungiem. To nebija daudz. Gribētu izcelt dažus no tiem.  

Pieprasām pārtraukt emocionālo un ekonomisko genocīdu. Atcelt visus ierobežojumus un piespiedu vakcināciju. Šodienas valdībai jāatzīst ka tautai ir vara.   

Dienas laikā kādas akcijas atzina un atļāva. Bet kādas aizliedza.  

Tur bija specvienība. Bet līdz tam nenonāca. Tauta mums ir pretimnākoša un likum paklausīga. 

Dienas beigās visi protestētāji spontāni un masveidā pulcējās Krastmalā. Atmosfēra bija draudzīga un mājīga.  

Pēc klātesošo teiktā, nebija ne miņas no ierastās etniskās konfrontācijas. Cilvēki bija kā brāļi un māsas. 

No improvizētās skatuves tika izteikts viss sašutums. Tautas balss skanēja krastmalā.  

 Tautas balss, kura nepiekrīt meliem un manipulācijai. 

Tautas balss kura sauca uz valdību. Mums ir jautājumi un mēs gribam saņemt atbildes. Risināsim tos kopā, nevis vienpusēji.   

Šeit nebija, nekādi aizvainojumi, lāsti vai grautiņi. Nebija provokāciju un asinsizliešanas. Nenotika masveida aresti un cilvēku sišana, kā Baltkrievijā. 

 

Pār pilsētu bija īpaša atmosfēra. Es esmu pārliecināts, Dievs atbildēja uz lūgšanām. Nešaubos, ka Eņģeļu tur bija vairāk nekā policistu. Bet Svētais Gars pakļāva cilvēku apziņu, un tie pārdzīvoja gara vienotību mierā. 

Izsaku respektu visiem sestdienas pasākuma organizatoriem un dalībniekiem. Respekts visiem policistiem. Ko ir vērta, Iekšlietu ministra Sanda Ģirģena paziņojums, nākošajā rītā pēc protest akcijas Rīgā     

Vakardienas notikumi- tas ir nopietns signāls valdībai. Cilvēki ir jāsadzird, tiem ir ko teikt.  

Vienkārši bravo  Ģirģensona kungs!!! Tā turēt. Kurš ir ar tautu, to sargā Dievs.  

Respekts visiem oficiālajiem un neoficiālajiem žurnālistiem par objektīviem materiāliem.  

Šī diena mums parādīja ka mūsu dzīslās plūst brīvu cilvēku asinis. 

Tautai ir sava pozīcija un tā zina savas tiesības, pacelt savu balsi par patiesību.   

Sestdiena mums vēlreiz parādīja ka Latvijas tautai ir stipra nacionālā un garīgā imunitāte.

Lūk tā mēs atzīmējām Hanuku Latviešu gaumē.