Priecīgus Ziemassvētkus vai Jēzus Kristus dzimšana Viņa mācekļu acīm

 

Atkarībā no mūsu vecuma, skats uz dzīvi, skats uz Kungu un mums pašiem mainās.  

Kad Kungs mūs ved no ticības uz ticību, skats uz vienām un tām pašām lietām vai notikumiem mainās. Paprasi bērnam no kurienes tiek ņemts piens. Viņš atbildēs: protams ka no ledusskapja. Paprasīsi pieaugušajam, viņš teiks, ka piens tiek izslaukts no govs. Tad kur ir patiesība, ledusskapī vai govī?    

Bērnu dzīves uztverei un pieaugušu cilvēku redzējumam ir jābūt atšķirīgam. Bērni neparko neatbild, atbilstoši savai domāšanai. Tāpēc tik vienkārši, piens tiek ņemts no ledusskapja.    

Bet, pēc tā mēra kā mēs pieaugam un mainām noteiktas paradigmas, nāk atbildības apziņa par savu dzīvi. Izrādās ,lai piens būtu, govs ne tikai jāslauc, bet arī jābaro un jārūpējas par to. Pieaugot, mēs uzņemamies atbildību ne tikai par savu rīcību, bet arī par savu likteni.  

Lūk, kāpēc Pāvils aicina mūs, atstāt Kristus mācības pirmsākumus, steigties uz pilnību. Ieilgušajai bērnībai var būt bīstamām sekas.  

Pēc mūsu pieaugšanas mēra, skats uz dzīvi, skats uz mūsu Kungu un pašiem uz sevi, kā arī uz kristietību, mainās. Es domāju ir jēga parunāt par gaidāmajiem svētkiem. Kā arī Kristus Dzimšanas svētku ierastajiem atribūtiem. 

Aplūkojot to, ko saka Jaunā Derība, un skatoties uz to kas notiek apkārt mums, mēs pamanām zināmu atšķirību un atklājam kādu interesantu iezīmi. Neviens no apustuļiem nekad nav koncentrējis savu uzmanību un pat ieminējies par dzimšanas notikumiem Betlēmē. Lasot apustuļa Pāvila, Pētera, Jāņa vēstules, mēs neatrodam pat ne miņas no šiem svētkiem.   

Saprotiet mani pareizi, uzmanība nav vērsta uz pašu dzimšanas faktu, nu kurš tad par to šaubīsies. Mūsu spriedumu centrā- Kristus Dzimšanas svētki.  

Cik bieži apustuļi apsveica savas draudzes, Kristus Dzimšanas svētkos, pie izrotātām eglītēm ? Cik bieži, viņu vēstulēs var redzēt tādu jēdzienu, kā Kristus Dzimšanas svētki? 

Kāpēc tikai divos Evaņģēlijos, sīki ir aprakstīti šie notikumi ,bet evaņģēlisti Jānis un Marks neuzskatīja par vajadzību, pat pieminēt šos vēsturiski svarīgos notikumus?   

Saprotiet pareizi, es nekādā gadījumā neapdraudu sava Kunga Jēzus Kristus autoritāti. Pasargi Kungs, lai es kaut par gramu pamazinātu vai pazemotu Viņa Dievišķo statusu. Nē. Vienkārši rodas jautājumi. Un kā man liekās, praktiski un loģiski.

Kristus Dzimšanas svētkos ,nezin kāpēc, obligāti jābūt mirdzošām eglēm un dāvanām, goda viesi būs dažādi pasaku varoņi. Dažādi Salaveči, Santa Klausi, visādi rūķi. Viss tā ir sajaucies.

Un jau ir grūti noteikt kurš kuram dāvanas dāvā- piedzimušais bērns vai vecais Salavecis ar vairs ne tik jauno Sniegbaltīti? Bet tur vēl austrumu gudrie ar dāvanām.   

Un kas notiek cilvēka galvā, kad redzot ļaužu pūļus kuri drūzmējas ielās, zem lielām izrotātām eglēm un slavenu Ziemassvētku hītu pavadībā ,tiek piedāvātas visāda veida uzkodas gan virtuļi, gan ceptas desiņas, karstvīns un daudz kas cits?  

Apkopojot visu iepriekš pateikto, neviļus rodas secinājums: Kristus Dzimšana, vienkāršu cilvēku prātā ir pārvērtusies par kaut kādu hibrīdu, daļēji pagāniskiem, daļēji kristīgiem, surogāt svētkiem. Vai nu labākajā gadījumā, labs kultūras masu pasākums ,ne ilgi pirms Jaunā gada.   

Gribētos uz šiem svētkiem paskatīties pavisam no citas puses. Ar Dieva kalpu un mūsu Kunga Jēzus Kristus mācekļu acīm. Viņu personīgā attieksme par šo notikumu.   

Mūsu pārdomu mērķis-nav, padarīt mazvērtīgu Viņa pirmās atnākšanas būtību. Tieši otrādi, atjaunot Viņa oriģinālos standartus.    

Lai cik tas paradoksāli neskanētu, neviens no apustuļiem nekad nav koncentrējis savu uzmanību uz šiem svētkiem, kā tādiem. Tādu tradīciju pirmapustuļu draudzē nebija.    

Uzmanīgi pārlasiet Apustuļu darbus, par Kristus Dzimšanas svētkiem – ne viena paša vārda. Nevienā, no tā laika draudzēm, nav pieminēts, tātad arī nav svinēti Kristus Dzimšanas svētki. Vai tad tas nav interesants fakts? Un lūk ko saka vēsturnieki teologi.

Pirmo reizi Kristus Dzimšana tika atdalīta no Kristībām Romas Baznīcā, ceturtā gadsimta pirmajā pusē. Romas Pāvests Jūlijs I apstiprināja 25 decembri, kā Kristus Dzimšanas dienu, tas notika 337 gadā. No tā laika Kristus Dzimšanas dienu visa kristīgā pasaule ,atzīmē 25 decembrī.  

Vairāk kā trīssimt gadu viņu sludināja pilnu Evaņģēliju, veidojot cilvēku prātos globālu Kunga Jēzus Kristus uzvaras ainu par velnu un sātanu. Izmantojot Svētā Gara dāvanas, viņi pie glābšanas pieveda tūkstošus.   

Izplatot Dieva Valstību līdz pasaules malai un izpildot Lielo Aicinājumu, savā mācībā un teoloģijā viņi neņēma vērā tādus svētkus.   

Saprotiet pareizi, es neesmu pret, Kristus Dzimšanas svētkiem. Es esmu pret, spekulāciju un Viņa globālās misijas šeit uz zemes, izkropļošanu.

Divi tūkstoši gadi pēc kārtas, rādīt cilvēcei, bezpalīdzīgu bērnu Betlēmes silītē- tā ir Dieva Valstības karikatūra un antireklāma, kas devalvē visus mūsu Kunga Jēzus Kristus nopelnus un uzvaras.    

Bet kāpēc Kristus Dzimšanas svētkos neparādīt to, kas Viņš ir šodien, nevis to kas Viņš bija vakar? Bet kāpēc 2020 gada Kristus Dzimšanas svētkos neparādīt to, ka Viņš nav silītē bet sēž godības tronī, kā tumsas Valstības Uzvarētājs un pasaules Atpircējs?  

Divi tūkstoši gadu garumā,cilvēku uzmanība apzināti tika fokusēta uz bezpalīdzīgo Jēzus bērniņu- šis vīrus ir trakāks par kovidu. Bērns Jēzus silītē- šī aina ir domāta tiem, kuri vēl līdz šim aizķērušies bērnībā. Bērni tiecās pie bērniem. Līdzīgs savienojas ar līdzīgu. 

Dārgais Svētais Gars, atver mūsu acis un izmaini mūsu attieksmi pret Kristus Dzimšanas svētkiem. Dot mums no bērnišķīgiem priekšstatiem par tiem, pārliecinoši pāriet pie pieaugušu dēlu un meitu uzskatiem.  

Pilnā apjomā šī sarežģītā tēma tika apskatīta pirmssvētku dievkalpojumā, kuru varat noskatīties šeit. Garantēju ka nenožēlosiet.  


Komentāri

Populāras ziņas