Bēdas, kuras ved uz Dieva slavu, vai mūsu uzvara, uzvarētajā pasaulē

 

«Kad sieva dzemdē, viņa ir noskumusi, jo viņas stunda ir klāt; bet, kad viņa ir dzemdējusi bērnu, viņa vairs nepiemin savas bēdas aiz prieka, ka cilvēks nācis pasaulē» (Jāņa evaņģēlijs 16:21).

Kristiešu attieksme pret bēdām kā tādām, pārcietusi daudz dažādu tulkojumu un skaidrojumu. Dažkārt kritisku, dažreiz objektīvu un praktisku, atkarībā no sezonas kurā tika skaidrota šī tēma.   

Pārpilnības laikā grūti runāt par trūkumu, tieši tāpat kā, grūtos laikos runāt par uzplaukumu.  

Padomju Savienībā, vajāšanu laikā šī bija galvenā tēma. Pēc deviņdesmitajiem tā aizgāja malā kā aizejošā laikmeta balss. Gandrīz kā reliģiska atbalss. Lai dzīvo brīvība, atklāta evaņģēlija sludināšana ielās un plašsaziņas līdzekļos. 

Un lūk, 2020 gada sākumā, noteikumi mainījās. It kā atgriezās stagnācijas un diktatūras laiki, tikai globālā formātā. Brīvību ierobežojošos noteikumos- gan politiskos gan ekonomiskos un garīgos. Nu un kāda tematika šodien būs dominējošā?   

Pēc inerces daudzi turpina runāt par abstraktām tēmām- pierastām, pašnoteikšanās, uzplaukums, evaņģelizācija un tā tālāk. Bēdu un vajāšanu tēma, pēc inerces paliek ēnā.  Bet dzīve diktē savus noteikumus, brīvību ierobežojošos, karantīnas un ārkārtas situācijas apstākļos.  

Kā vienā dziesmā tiek dziedāts: galvenais- mums nepalaist garām sezonu maiņu. Mums nav tiesību būt par pagātnes sludinātājiem. Mūsu vēstījuma būtība- ko šodien Gars saka draudzēm. 

Tādā rakursā radās šī tēma. Dzemdību mokas, neviens nav atcēlis ne fiziskajā pasaulē ne garīgajā. 

Sieviete, kad dzemdē, cieš mokas. 

Vīrietis, kad dzemdē, cieš mokas. Bērni, kuru dēļ es atkal esmu dzemdību mokās, kamēr Kristus neparādīsies jūsos. 

Es jau klusēju par pašu galveno- kā Viņš, radot jaunu glābtu un atpirktu civilizāciju, cieta mokas Golgāta krustā.  

Valsts, kad rada savu nākotni, cieš mokas. Kas notika Ēģiptē pirms lielās iziešanas? Kā var zināt, varbūt šodienas situācija Latvijā ir ne kas cits kā dzemdību mokas ,nākošai slavai?

Svarīgi lai mums būtu Viņa skatījums. Viņa izpratne. Viņa atklāsmes. 

Nu un protams šinī plāksnē vēl viens svarīgs aspekts par mūsu Kungu. Tieši Viņš, Jēzus Kristus, mūs šodien apskaidro.  

«To visu Es esmu runājis uz jums, lai jums miers būtu Manī. Pasaulē jums ir bēdas; bet turiet drošu prātu, Es pasauli esmu uzvarējis!» (Jāņa evaņģēlijs16:33)

Bet kurš uzvar, tas rullē. Valda. Vara pasaules kundzībai, nepieder slepenajām iluminātu  un masonu kopienām. 

Nē, viņi tikai mēģina pārvaldīt pasauli. Bet patiesībā, visa vara pieder Jēzum Kristum. Viņš ir visu ķēniņu Ķēniņš un Valdnieks pār visām valdībām.  

Es uzvarēju pasauli!!! Tā ir pamat atklāsme priekš pēdējiem laikiem. Mēs esam pasaulē kuru ir uzvarējis mūsu Kungs Jēzus Kristus. Bet ja mēs esam Jēzū Kristū- mēs esam lielāki nekā uzvarētāji šinī uzvarētajā pasaulē.   

Un šī uzvara ,kas uzvarējusi pasauli, ir mūsu ticība. 

Šinī svētrunā ir parādīts praktisks skatījums uz bēdām un īslaicīgām ciešanām, kas ir, ne kas  cits, kā dzemdību mokas nākošai slavai. Dzemdību mokas nākošajiem brīnumiem un zīmēm. Tas nav, mūsu iznīcināšanas līdzeklis. Tas ir ceļš, Dieva slavas iepazīšanai. 

Laipni lūgti svētdienas dievkalpojumā, kur skanēja svētruna par šo tēmu: Bēdas, kuras ved uz Dieva slavu, vai mūsu uzvara, uzvarētajā pasaulē.